***
Visi cāļi saskaitīti.
Rudenī skaitīsim
Lapu miljardus,
Smaidīsim attēlam peļķē,
Plūksim ziedlapiņas neļķēm..
Tās sajauksies
Ar lapām tikpat koši,
Ka varēsim būt droši –
Vairākums, nekad
Tās nesaskaitīs,
Jo tikai daži
Pratuši atrast kodus
Augstākajai Krāsu
Matemātikai.
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Skatos, kā tu audz – vīteni
Līku ločiem kā čūska,
Ar ziediem kā zvaniem
Uz augšu, pretī saulei.
Tu nemaz nenojaut,
Ka galvenā vērtība
Tavā dzīvē
Ir atbalsta punkts.
/Aija Štube/
***
***
Es vēlos ar Tevi parunāt:
Par dzīves ceļiem un strupceļiem,
Par vērtību meklējumiem,
Par būt un nebūt jautājumiem,
Par negaidītiem atklājumiem,
Par vētras postījumiem
Un visādiem sīkumiem.
Es vēlos pasmaidīt par tiem.
Mūsu saruna notiks klusējot,
Pasauli kā spoguli vērojot,
Mīlot un saudzējot.
/Aija Štube/
***
***
Pretī atvērti vārti,
Priekšā slieksnis
Everesta augstumā…
Skatos tālumā,
Ir jāizvēlas – kalnā kāpt
Vai jāmeklē citi vārti
Ar zemākiem sliekšņiem,
Varbūt pavisam bez tiem –
Vārti, kas patīk visiem
Dzīves nesaudzētiem.
Ja doma spētu pacelt kalnā,
Ja griba spētu kalnus gāzt…
Bet paga, paga,
Vai man vienai
Jāgrib un jādomā?
Nezinu, kas atrodams
Aiz augstā kalna tā…
Ja tur esi Tu, es pāri tikšu,
Un tad jau vienalga
Oāze tur vai tuksnesis –
Domas spēks būs pāri pārnesis,
Kur mūžam netiktu,
Jo motivācija esi Tu!
/Aija Štube/
***
***
***
***
Ziemas svētki bija – pagāja,
Jaunais gads drīz būs klāt.
Atliek tikai gaidīt un smaidīt,
Tradīcijas godināt.
Viss šis mazliet fatāli sanāk,
Gaidīt to, kas atnāks tāpat,
Labāk atrast kādu, kam skumji –
Iepriecināt, dzīvi parādīt.
Izmainīsies abiem karma –
Vienam dodot, otram saņemot.
Tālāk vienmēr tā labi ir darīt,
Lai tavā apkārtnē neskumst neviens!
/Aija Štube/
***
***
Ir atkal rīts –
Tāds nomācies, bet silts.
Es gaidu sniegu – pūkainu un baltu.
Ja man šis baltums saltu,
Es sniega pili celtu,
Kur deportēt to simtu…
Blēdīgo un klaunu,
Un ārā nelaistu.
Lai tauta izvēlās to vietā citu,
Kas gādātu par cilvēku,
Neaplaupot to.
Ir atkal rīts –
Laiks paveikt labu kaut ko.
/Aija Štube/
***
***
Kādēļ gribi mani vainot?
Vaina vainai pretī skrien.
Kaušanās iet ne pa jokam,
Kamēr kāds jau noguris.
*
Noguris no tukšiem strīdiem,
Izlīgumu gaidi tu.
Daži vispār neprot dzīvot,
Ja to strīdu dienām nav.
*
Strīdos es ar kaimiņieni –
Uzvesties tai pamācot.
Lido katru dienu “trauki”,
Uzdzīve un lamas tur.
*
Strīdos es ar sētnieci –
Kādēļ logi netīri?
Viņa atbild – man nav laika
Alga pārāk niecīga…
*
Strīdi provocē uz karu,
Bet vai kāds to karu grib?
Paklausīgie tā kā lelles
Klausa biorobotiem.
*
Varbut tomēr nestrīdēties –
Izdarīt, ko vari pats.
Gandarījums šāds ir lielāks,
Jo bez strīdiem valda miers.
/Aija Štube/
***
***
Jums visiem būs jāaiziet,
Un man tas nebūs viegli.
Lai laikā redzētu nākotni, veļi, palīdziet!
Tas ir tavs pieskāriens, kas man liek smaidīt.
*
Un čata krustugunīs mīlēt..
Nezinu, kas tevi atsauca manā dzīvē.
Laikam zinātkāre, vēlme izlauzties brīvē.
Nevēlos kafijas biezumos zīlēt.
*
Bet redzams tas viss ir tāpat –
Es gribu vēl tavus pieskārienus.
Tu klusē, bet mani pieskārieni nedziedēs citu
Tā būs katru nakti, vakaru, dienu un rītu.
*
Tikai vajag līdz tam tikt,
Ne viltības tajā likt.
Tu, protams, fantazē skaisti,
Rudens zeltu man pie kājām laisti…
/Aija Štube/
***
rudraija 