***
Category Archives: Garīgums
Iemet savu dvēseli, kur vēlies!
***
Ja zini, kur tava dvēsele
Netiks tramdīta kā vēja suns,
To vietu izjauks nešpetna dzirkstele –
No ugunskura aizpūsta malduguns…
*
Iemet savu dvēseli, kur vēlies,
Un spēlējies – attēlā spoguļojies.
Rudens lapas, zeltaini mirkļi,
Laiva, kurai pietrūkst irkļi…
*
Lai atpakaļ vai tālāk tiktu,
Uz melnajiem vai baltiem kauliem liktu?
Varbūt no kauliem tiltu meistarotu?
Radošu darbību nemēdz saukt par sliktu?
*
Zināt par dvēseli – tas jau vēl nav viss.
Saprast, izjust to nāci mācīties,
Tādēļ nav iemesla par bijušo zūdīties,
Tas bija tādēļ, lai vari šeit rūdīties!
*
Ja zini, ka Laika te nav, vai to saproti?
Nav jēgas debesis pētīt tik apgaroti!
Apstājies, pārstāj prāta viļņus velt,
Un redzēsi – ko nest, ko nepacelt.
*
Iemet savu dvēseli, kur vēlies…
Un paspēlējies!
/Aija Štube/
***
Dots devējam…
***
“Ar ļaunumu ir jācīnās,
Ar to ļaunumu, kas nodarīts Man!
Tas jau nekas, ka pirms tam,
Es to darīju citam…”
*
Ir cilvēki, kuri tā spriež,
Ne tikai spriež, bet pat dara,
Un piedevām cer tikt uz zaļa zara.
Jo pieder pie parazītu bara.
*
Uz zara ziedoša, smaržīga, skaista
Tiek tikai tie, kas kokus audzē un laista!
Bet tie, kuri citu koku zarus zāģē,
Reiz pakarās savas nokaltušās egles zarā.
/Aija Štube/
***
Tāds laiks…
***
Es neticu tai karavānai, kas plašus tuksnešus vago
Un pa ceļam ar saldām ilūzijām ceļiniekus baro,
Stāstot par katra vēlamo miera ostu.
Ak tavu postu! Šīs ostas atšķiras kā nektārs no alus kausa!
Bet kāds mierīgi jāj uz strausa un stāsta pasakas,
Katram pēc viņa iztēles, katram pēc vajadzības…
Vai nemanāt sakarības starp pasaku un komunismu,
Uz kuru kā izslāpušos pēc pagātnes atmiņas dzen?
Tas nebija sen, bet aizmirsts ir pārāk daudz,
Un daudzi nikni jau sauc – es vēlos to atpakaļ!
Mieru, darbu, maizi, un, protams, izklaides,
Kuru līmenis parasti neceļas pāri alus pagraba galdiem.
Un ārstu, kuram par brīvu, ir “jālabo” nodzertās aknas,
Ir smadzeņu dakteri brīvi, jo tādu orgānu nav.
Vismaz tām masām, kam atbildības nasta
Saistās ar skolā sen dzirdēto – kaut ko no darvinisma…
Bet lai arī ticības trūkst, iekšā jums kaut kas rūgst,
Jo katram tik ļoti gribās tieši savu miera ostu,
Uzcelt sētu ap postu, kas apkārt kaimiņam valda,
Un dzīve, šķiet, būs ļoti salda, ja klātienē to neredzēsi.
Ja redzēsi internetā, radio, TV ziņās – tas tevi neskars,
Un otrpus ekrānam, tu droši rakstīsi komentāros:
Tas bars, kas karo, lai vēl savus aunus, klaunus un marionetes!
Bet karavāna pilsētu tuksnešus vago arvien, un baro ar cerībām,
Ka kādam, kas ticis pie varas, netrūks ne naudas, ne slavas.
Vēl kādam garīgās vietās paceļot gribās, ar pašbildēm palepoties:
Redz’, biju es Indijas tempļos, pie guru mācījos,
Un tagad ar tiesībām pilnām un sertifikātu aiz stikla,
Es būšu jūsu guru, dziednieks un viedais, un viss, ko vien vēlaties,
Tikai samaksāt protaties par semināriem un to, ka tāds esmu!
Tādas ir jūsu alkas, un katrs var saņemt, ko grib.
No tā, kurš šo karavānu uz maldu oāzi ved.
Un visi vedēju pielūdz, tā labā darbojas sen,
Un visus viņus tā darīt vien maldi un iekāde dzen.
Ik brīdi ik vienam ir iespēja – apstāties, pamest šos pūļus,
Jo laiki tādi, kad Uguns drīz skars apreibinātos salmu kūļus…
/Aija Štube/
***
Kā tur ir – Brīvībā?
***
Kādēļ jums jādzīvo pa būriem?
Vai instrukcija bija klāt?
Vai vēdiskais astrologs pateica,
Ka tas tavas šīsdzīves uzdevums?
Varbūt kristiešu paradīzē fiksi –
Jo vairāk šeit mocīsies, jo tālāk tur tiksi?
Šeit un tagad ir tikai izvēle,
Tā arī visa brīvā griba.
Vēlies Brīvību – izej no būra –
Tas nekad nav bijis slēgts!
Atceries Brīvībā dzīve ir sūra.
Nesteidzies, ja vēlies sevi vēl saudzēt,
Iekšējo Spēku priekš Brīvības audzēt!
/Aija Štube/
***
Ceļi un strupceļi
***
Vai tu zini, kas mūs vieno?
Vai tu zini, kas mūs šķir?
Cauri labirintam skrienot,
Strupceļi ir jāatšķir.
*
Bet, ja brien pa mīnu lauku,
Likme viena – dzīvība.
Eju, mērķi redzot jauku –
Tur ir prieks un brīvība!
*
Varam tikties dabas takās,
Putnu dziesmās klausoties.
Gadās nonākt zvēru ķetnās,
Ļaužu sejās raugoties…
*
Riski būs uz katra ceļa.
Piedzimi – tev būs to iet!
Izvairies no gudrā Meļa.
Mērķis viņam – turēt ciet.
*
Nonāc tāda viltus varā,
Vārtiem priekšā akmens liels.
Grib, lai nonāc viņa barā,
Iedvešot, ka cits ir slikts.
*
Runā tādi, lai tos bīstas:
“Pērles cūkām neberiet!”
Tikai pērles sen nav īstas,
“Cūkas” – termins – iedvesiet!
*
Neklausi, ko katrs saka,
Tas var būt vien viltīgs flirts.
Vienmēr priekšā kāda taka,
Iet pa kuru? – Pateiks Sirds!
/Aija Štube/
***
Aptumsums
***
Aptumsis Mēness gaišā dienas laikā.
Skatieties katrs viens otram vaigā –
Varbūt tur vilkatis cilvēka veidolā
Staigā ar neziņu, kas jums padomā.
*
Cik daudz kontroles pašiem pār sevi
Situācijās, kad balso pret tevi?
Ja tu baro tad naidu un postu,
Rīt jau pārvērtīsies, lai kostu.
*
Runā toleranti, bez naida,
Tātad miers tavā dvēselē gaida –
Gaida to dienu, kad nebūs vairs azotēs
Paslēpti ieroči, glabāti pagultēs…
/Aija Štube/
***
Koķetētājs…
***
Kādēļ mēs vispār vēl runājam?
It kā svarīgas tēmas cilājam.
Tu joprojām centies pierādīt,
Savu pārliecību citiem iestāstīt.
*
Tu saki:”Cilvēks cilvēkam sargs”.
Kas ir “cilvēks”? – definējums bargs.
Visus kritērijus, kurus cieni tu,
Citiem liec par obligātu postulātu.
*
Un viss jau kaut cik labi būtu,
Ja šiem kritērijiem pats tu atbilstu…
Tad, lai “vecos grēkus” noslēptu,
Uzcel agresīvu aizsargbarjeru.
*
Pamācīt tev patīk tos, kas visam tic,
Noliedzot idejas, kuras izvirza cits.
Vienmēr kaislīgi tev patīk koķetēt,
Dzīves spēlēs centies uzvarēt.
/Aija Štube/
***
Ziepju burbulis
***
Iebāz savu viszinību, augstprātību, apgaismību akacī – un akmeni virsū!
Aizej uz jūrmalu, uz smilšu graudiņu paskaties – pielīdzinies!
Un atceries – tādēļ tu mazāks nepaliksi,
Tadēļ tavas zināšanas neizsīks,
Bet varbūt notiks brīnums
Un tevi apciemos viedums?!
*
Viedie neplātās ar savu: “es varu, es zinu labāk!”
Nesaukā citus vārdos nicinošos.
Ja redzi, kā labāk – parādi un līksmo, ka sanāk,
Un beidz vienreiz uzsvērt to savu: “Es māku pareizāk!”
*
Sevi izceļot, citus niecinot, tu apkārt sev pulcē vien aitu baru,
Kas apliecina un rāda vien vājumu tavu –
Nespēju starp Lieliem būt Liels,
Un Vieds starp Viedajiem.
Iespējams, tu tā vēl tikai mācies…
Pasaules gals vēl nav sācies –
Ne ar tādiem ziepju burbuļiem vien
Dzīvē saskarties nācies.
/Aija Štube/
***
Kopā paBūt
***
Reizēm gribās aiziet projām no visiem un visa:
No cilvēkiem, kuri daudz runā, paši īsti nezinot, ko,
No tiem, kuru uzskati mainās ik dienas, ik minūtes,
No tā, ko pavēstī ziņās, izlasa avīzēs.
Aiziet pie klusētājiem, ar kuriem var nerunāt,
Ar kuriem var kopā paBūt un visu sarunāt.
/Aija Štube/
***
rudraija 