Uz sirdi

14292337_881448198655004_2656664044649917653_n

***
Tu neesi ne eņģelis, ne velns,
Kam atļauts tiesu spriest pār tevi?
Ne vienmēr negatīvais – melns,
Un nelietas ir konfliktā ar sevi.
Kam atkārto it visu, ko vien dzirdi?
Kas nāk no sirds, tas atsaucas uz sirdi!
/Aija Štube/
***
Advertisements

Motivācija

10336647_498966853569922_1203031947594792335_n***

Pretī atvērti vārti,

Priekšā slieksnis

Everesta augstumā…

Skatos tālumā,

Ir jāizvēlas – kalnā kāpt

Vai jāmeklē citi vārti

Ar zemākiem sliekšņiem,

Varbūt pavisam bez tiem –

Vārti, kas patīk visiem

Dzīves nesaudzētiem.

Ja doma spētu pacelt kalnā,

Ja griba spētu kalnus gāzt…

Bet paga, paga,

Vai man vienai

Jāgrib un jādomā?

Nezinu, kas atrodams

Aiz augstā kalna tā…

Ja tur esi Tu, es pāri tikšu,

Un tad jau vienalga

Oāze tur vai tuksnesis –

Domas spēks būs pāri pārnesis,

Kur mūžam netiktu,

Jo motivācija esi Tu!

/Aija Štube/

***

Uzvarētāji

10325689_461179857405763_480982645870731312_n***

Mēs aiziesim kā uzvarētāji,

Atstājot aiz sevis

Ziedošus dārzus

Un smaidošus cilvēkus.

Mēs vienmēr būsim uzvarētāji,

Pat ja zaudēt piespiedīs sveša vara.

Jo tikai svešie grib karot un postīt,

Atstājot aiz sevis kritušos,

Izpostītas mājas un ģimenes,

Kurās bērni ar asarām acīs

Pēc maizes un siltuma lūdz.

Mēs aiziesim kā uzvarētāji,

Lai atgrieztos,

Kad cilvēku saprāts

Neprātu uzvarēs.

/Aija Štube/

***

Brīvā griba, vadāmā…

na-beregu

***

Ja liktens visu dzīves vada,

Tad kur šeit brīvā griba dzīvi rada?

Tu izvēlies un ej pa ceļu citu,

Bet rezultātā galapunkts tas pats.

*

Un rodas jautājums – vai vadāmi ar pulti,

Vai zemapziņas kods liek savos labirintos klīst?

Un visas jogas, treniņi un semināri

Apstiprina to, kas lasāms grāmatās:

*

Kā savā pasaulē gūt mieru?

Mierā – prieku, laimi, līdzsvaru?

Bet cik šis ieguvums ir īsts?

Vai apakšā jau nesmej ilūzija?

*

Un ja tev pēkšņi mainās apkārtējā vide –

Ne eņģeļi, bet dēmonpagrīde?

Pie sevis velk un vilina un gaida,

Kad pietrūks pacietības smaidīt nelaimē.

*

Un nāk vēl kāds, kas iespiež labo dziļi

Tai elles nostūrī, kas viņam pazīstams.

Tad sveiki, gaišie garīgie un tie, kas viņiem tic,

Tev kāpnes neiedos, lai izrāpies no celles.

*

Bet uzradīsies glābēji, kas pārzin elles baismas.

Tie zinot īsto taciņu no tās, bet viņu pavadībā.

Jo visas citas – māņi, ilūzijas, grēks,

Bet viņu “dievs” un skaidrojums ir patiesība…

*

Ja liktens visu vada šā vai tā?

Kur brīvai gribai atstāta ir vieta?

Jo atnāk Notikums un pasmejas par visu,

Viņš atņem brīvību un spēlējas ar to.

*

Dod mācības: tu sevi sakārto,

Un maini režīmu un ēdienkarti arī,

Bet nemainās nekas tik nozīmīgi tieši,

Lai varētu tam noticēt pavisam cieši.

*

Ir brīva griba cilvēkā un viņš to vada,

Un nevis datorspēlē “dievi” avatārus rada.

Kas izlemt spēj tik šauros rāmīšos

Datorprogrammas ciešos ietvaros.

*

Bet varbūt sūtīt fatālismu zemi ēst

Un sākt ar nagiem kaut vai zemi plēst?

Pa īstam, tā no sirds, bez pamācībām.

Un skaties – uzduries tu jaunām patiesībam!

*

Brīvā griba – brīvi darboties

Ik brīdi, lai vai kur tu esi.

Kaut ārpusē ir ilūziju pilis, eņģeļi vai elle

Atslēga ir apzināta atbildība arī tur.

/Aija Štube/

***

Nestāvi priekšā

Nestāvi priekšā!

***

Nestāvi priekšā manai aizai!

Redzu, ne tilta, ne virves tur nav.

Domās jau esmu pāri šai plaisai –

Ar to arī pietika – saprast, ka nav

Cilvēku sacelto šķēršļu.

Es neredzu tos, jo eju pa savu –

Neviena vēl neietu pļavu,

Un nevelku līdzi sev lieku kravu

Ar sakrātām viedo zināšanām.

Visam savs laiks – nu ir laiks visu atstāt,

Lai brīvs ir saprāts, domas un sirds.

Un skat’ Tavu brīnumu – brīvi ejot,

Saule daudz spožāk un siltāk man mirdz!

/Aija Štube/

***

Brīvajiem gariem

Brīvajiem gariem

***

Rūnu vārti pavērās –

Ieskatīties ļāvās.

Redzēju kā apjukušie cits pie cita kļāvās.

Tauta pārāk vadāma –

Drīz Gans jums atradīsies,

Bet neticiet, ka tas būs “labais gans”,

Kam akli noticēsiet.

To drīz vien nožēlosiet,

Bet par vēlu būs –

Jūsu zemes drīz par Svešo īpašumiem kļūs,

Un jūs tiem kalposiet,

Par viņiem balsosiet,

Ja kalpa gars ir gēnos

Un dieviņš saprātu

Nav dusošajiem devis.

Un katrs parādīs, ko viņa dvēs’le slēpj –

Ar ko tie savus viltus pavedienus vērpj.

Ja esi Cilvēks – sirdī brīvs,

Tad dzīvosi kā vienmēr,

Jo zini – brīvam Gars ir dzīvs

Un patiesību saprast spējīgs.

Tas Vārdu atšķirt spēj no tenku sievu mēlēm.

Kas pakļaujas ikvienam nozombētam prātam.

Ir bijis laiks, lai iemācītos pastāvīgi spriest

Un Liktens stūri pie Savējiem griezt!

/Aija Štube/

***