***
Sakiet vien sakiet
Vārdus ļaunos –
Tos, kas dvēselei
Nomirt liek,
Jo vārdi ir ierocis
Visu varošs,
Tādēļ, ja saki –
Padomā – ko,
Padomā – kāpēc,
Padomā – kā.
*
Reiz drauga vārdi
Sirdi akmenī pārvērta
Tikai ar vārdiem vien…
Tad kāds to atdzīvināja
Ne vārda neteikdams –
Ar Mīlestību vien.
Jo mīla ir Spēks,
Kas visu spēj,
Tā jaunas sēklas
Zemē sēj!
/Aija Štube/
***
***
Es neko tev neprasu
Vari mierīgi gulēt tālāk,
Bet tu nāc un atbildi gaidi.
Uz gadu desmitiem seniem notikumiem.
Man to nevajag – esmu sen jau cita,
Bet tas nekas – ej meklēt savējos
Tici – tādu ir ļoti daudz,
Kas dzīvo pagātnē
Un neredz šodienu,
Bet Šodiena ir priekš Brīvajiem!
Es atbildes dodu vien Dzīvajiem.
/Aija Štube/
***
***
Jauna diena uzaususi
Mūs ar Sauli aplaimot.
Pusnakts murgus padzinusi,
Lēmums – visu izgaismot.
Ēnā slēpjas tumsas gari,
Spilgtuma par daudz ir tiem.
Bet tu pacietīgi vari
Sveci iedegt gariņiem.
/AIja Štube/
***
***
Lai Saules gaisma
Prieku, spēku dod,
Lai izkūst doma baisa –
Sirds lai mieru rod!
Lai dziesma atskan
Brīvā dvēselē,
Jo nebrīva tā neskan –
Ir rētas atvasē.
/Aija Štube/
***
***
Negaiss ārā,
Negaiss dvēselē –
Vispārcilvēcisks
Dvēseļu putenis.
Cilvēku dvēseles
Putēs un izputēs –
Pasaule neizputēs.
Pasaule Dzīvības
Likumus zin –
Cilvēces genofondu,
Viedākos prātus.
Bet kā tad ar sirdīm?
*
Negaiss cilvēku sirdīs
Pamazām pazudīs,
Vai pagaidām nepazudīs…
Varianti vienmēr ir divi:
Pareizais un nepareizais.
Attīstības sekas.
Atkritumus paņem entropija.
Pareizi iet ir jāmācās –
Reizēm visu mūžu.
Nepareizie citus
Redz skabargainus,
Mainīt grib pasauli,bet
Paši asi kā eži…
Pareizi ejot,
Cilvēkiem veicas –
Kosmosa Likumi palīdz.
*
Negaiss atkārtosies,
Kamēr cilvēki modīsies
Un domāt sāks
Ne tikai par pašlabumu,
Un priekā ziedojot,
Atmaksu negaidot,
Padara darbu
Un klusām tālāk iet.
*
Negaiss pasaulē,
Negaiss dvēselēs…
Likt vienādības zīmi?
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Jūsu saknes ir dzimtajā zemē,
Jūsu skatieni debesis meklē,
Jūsu rokas padara darbus –
Patīkamus un skarbus.
Jūs neesat ne lieki, ne nieki,
Bet Dzīvības koka mantinieki!
Sirds Dzīvības ritmā sitas –
Jums nevajag zemes citas!
/Aija Štube/
***
***
Iesim mēs pa šauro ceļu,
Cauri visiem platajiem.
Platajos iet tik daudz meļu,
Tādēļ mēs – ar retajiem:
Kam goda vārds nav tukša skaņa,
Tiem, kam balts nav simbols vien.
Simbols, kurš priekš spēlēšanās,
Pilda viņu vēlēšanās…
Iesim mēs pa šauro ceļu,
To, kur balts ir balts
Un sirds vēl krūtīs sitas.
To, kur melns ir melns
Un prāts tur noslēpumā lietas:
Neizpaužamās,
Nenosaucamās,
Gara cīņās gūstamās,
Dzīvā sirdī jūtamās.
Iesim…
/Aija Štube/
***
***
Tu aizej, bet kāds jau ir priekšā.
Priekšā kam? Kas tur ir iekšā?
Tur tavi un citu nepabeigtie darbi.
Gribēji laimi, bet sanāca skarbi…
*
Darbi paši nedarīsies, tāpēc nāc –
Tu jau zini, kas un kāpēc darāms…
Nav svarīgi – ar lielo vai mazo sāc,
Sāc ar apziņu, ka viss ir padarāms!
/Aija Štube/
***
***
Mūžīgais nelaimīgums
iesūcies jūsos
kā dubļi
.
dubļos jūs stādāt rozes,
kuras tur neaug,
un tas jūs padara
nelaimīgus
.
nāves sajūta
uz priekšu dzen,
jo gabaliņu tālāk
ir saulaina pļava
.
nepārvērtīsim to dubļos!
/Aija Štube/
***
rudraija 