Category Archives: Dzeja

by

Dvēseles kauss

Image

***

Miega aizmirstības dzelmē aicina

Tos, kas guruši – miera alkst.

Sapņi tik reāli iegrimt tur steidzina,

Pēc kā dvēsele sapņo un salkst.

*

Vasaras ziedi uz mana galda

Priecē un reibina, aizmirsties ļauj.

Tad, kad sirdī izsalkums valda

Smarža šī apbur un cieši skauj.

*

Atceries savu būtību seno.

Neļaujies reibonim nomodā!

Visu, kas neredzami mūs vieno,

Dvēseles kausā jāsaglabā.

*

Dzer no šī Kausa atmiņu vīnu,

Uzzini visu – kas esi, kāpēc!

Zinu, ka daudzos tas izsauc vien smīnu.

Vēl viens iemesls – darīt tāpēc!

/Aija Štube/

***

by

Viesulītis

Image

***

Satrakojies viesulītis
Nes pa gaisu sapņu pilis –
Aiznes mājiņas un tempļus,
Aiznes graustus, izgāztuves,
Aiznes dārzus aizaugušus,
Aiznes ērtās dzimtas mājas,
Aiznes baznīcas un krustus,
Aiznes budas statuetes,
Aiznes nelaimes un postu,
Aiznes sāpes izsāpētas,
Aiznes uzmācīgas domas,
Aiznes visas svešās lomas,
Aiznes neticību rītam –
Aiznes prom uz tālu malu
Nosauktu par Nāves salu.
Paies laiki – aizmirsīsies
Zaudējumi, postījumi.
Jaunā rītā
Jauna saule
Uzlēks
Jaunā Pasaulē!
/Aija Štube/
***

by

Vabūt…

Image

☼

Kā tu vari zināt,
Kādi ir mani rīti?
Kādus smagumus cilāt
Kur atpūsties brīdi?
☼
Varbūt es redzu gaismu
Vistumšākajā logā.
Varbūt es dzirdu dziesmu
Visdrūmākajā klusumā…
☼
Varbūt man jūsu prieki
Kā sērīgi kapu zvani…
Varbūt tie, kas jums lieki
Ir labākie draugi mani…
☼
Skaties savā dvēselē
Kamēr noreibs galva.
No tās dzelmes dziļumiem,
No tās bezgalības…
/Aija Štube/
☼

by

Trakais profesors

Image

***

Dienā,kad trakais profesors
Izvilka no kolbas ievziedu zaru,
Kurš simbolos runā,
Es nolēmu notēlot
Lielo Lomu klusēšanā.
Tai dienā ievziedi
Simboliski sabira
Manā Uguns Grāmatā
Un sadegot rūgti
Stāstīja kaut ko
Par nelaikā un nevietā ziedēšanu.
Bet profesors atklāja
Jaunu formulu
Ar ievziedu simbolu šifru,
Jo viņam bij’ svarīga
Ziedēšana kolbā un
Viņš bija traks…
/Aija Štube/
***

by

Daba

Image

***

Pavasar’s ievziedu ratos
Ar ceriņiem pamādams aizjoņo,
Vasara spoguļodamās
Savos dabas skatos
Līdz ar mums ik dienu soļo.
*
Papeļu pūkas uz ielām
Un istabās dejo.
Trauslie jasmīni reibinot zied,
Putni koros un pa vienam dzied,
Bet kāds par to visu dzejo.
*
Aiz sevis atstājot pilsētas dunu skaļo,
Mežā uz krituša koka apsēžos,
Veros tauriņu haotiskajās dejās
Un šķiet – viņi klusiņām smejās
Aiz prieka, ka apkārt pasaule zied un zaļo.
/Aija Štube/ 

***

by

Jasmīns

Image

❀❀❀

Visu mūžu kādu lūdzu –

Aizved mani tur, kur nesāp,

Tur, kur liktens bultas neskar

Atjaunoties palīdzot…

❀

Katram savas dzīves rūpes

Neļauj otru pamanīt –

Pasniegt roku,uzmundrināt

Tad, kad skumjas purvā dzen…

❀

Es kā jasmīns uzziedēju –

Reibinot, žilbinot…

Zarus lauza liktens roka

Ziedus dubļos birdinot…

❀

Jauns ir jūnijs, jauni ziedi,

Jauna senā smarža plūst

Un kā ledus stars pret sauli

Liktens roka pati lūst.

(Aija Štube)

❀❀❀

by

Likteņa trauslie ziedi…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

 

 

 

 

 

 

 

Neliels jampadracis un mans dzejas kopkrājumiņš – izdots un saņemts!

***

Likteņa trauslie ziedi…

Izvēlētās pieredzes cena – 

Neliels jampadracis

Un atkal viss kātrībā.

*

Kas bija, tam bija jābūt,

Jo pagātni neatgūt.

Ja tā būtu bijusi cita,

Cits būtu arī stāsts.

*

Tā tikai epizode

No dzīves, kas turpinās.

Un daudzšķautņaini rādās

Tie tēli, kam sekojam pēdās

Gan bēdās, gan priekā, gan mierā – 

Tik dziļā kā Mūžība.

/Aija Štube/

***

by

Vārti

Image

***

Karstums karsē vēsos prātus –

Karstajiem – viss ierastāk.

Ļaudis maršē, meklē Vārtus,

Jautājot – ko iesakāt?

*

Vai jūs ziniet, kur tos meklēt,

Ja jums CeļaZīmju nav?

Bet varbūt ar labām sekmēm

Sen tos sasnieguši jau?

*

Nu tad atļaujiet man vaicāt:

Kādēļ sirdīs aukstums tāds?

Vai jūs īsto ceļu veicāt –

Varbūt maldinājis kāds?

*

Saule – karsta, polos – auksts,

Bet pa vidu mājīgs siltums

Aicinošs un uzrunājošs,

Starojošs no dzīvas Sirds.

/Aija Štube/

***