***
Pēkšņi tumsa zuda –
Apkārt viss balts un pūkains!
Lai gan man tas šķiet dīvains,
Ļujos, lai notiek tā!
Baltas sienas ir mājām,
Balti aizkari plīvo raibu karogu vietā…
Balts Vinnijs Pūks noslēpumaini smaida,
Jo sivēns ir apliets ar balto grīdas krāsu…
Balta ir grīda. Katrs nospiedums redzams.
Vai tu esi gatavs pa tādu – baltu – iet
Un baltā pasaulē dzīvot?
Vai tu zini, kā to dara?
Vai instrukcija ir līdzi?
Vai zināms viss jau tāpat?
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Jasmīnu smaržā ir trauslums
Bezgala salds un balts.
Tas nav sniega baltums,
Tas nav nekas salts.
*
Jasmīnus laužu par spīti,
Ka vītuši būs tie jau rīt.
Nāks dzīvē daudzi rīti,
Šo vēlos sirdī ierakstīt!
/Aija Štube/
***
***
Sunim Funim bija Vējš,
Ezītim miglā bija Lācītis,
Vinnijam Pūkam bija draugi
Un zāģu skaidas galvā,
Kuras, iespējams, ļāva
Dzīvi uztvert optimistiski.
Kaķītim bija viņa dzirnavas,
Un spēja piedot visiem un visu –
Lai labāk vairojas prieks!
Kaijai Džonatanam nebija draugu.
Viņš bija Pilnības meklējumos,
Vēl nezinādams, ka Pilnība,
Kādu viņš meklē, nemaz neeksistē.
Džonatana “Pilnība” gaidīja viņu jau sen.
Vai viņš to atradīs? Vai viņa viņu pazīs?
Vai viņi sapratīs, kas viens otram ir?
/Aija Štube/
***
***
Ja es pa pusei tikai cilvēks esmu,
Vai cilvēcības likums mani skar?
Es dzīvās dabas daili sevī nesu
Kas Brīvo cilvēkgribu ietvert var.
*
Es mīlu tā, kā cilvēkam nav dots –
Ar visu sevi – katru šūniņu.
Tas naids, kas apkārt, šķiet, nav pamatots.
Tad kādēļ nebeigt ciešot radīt viņu?
*
Man jūsu naida bultas laupa spēku,
Jo pretī sūtu mīlestību – cik vien var!
Es nenosaukšu to, ko darāt jūs par grēku,
Vien atgādināšu – neviens šai karā neuzvar!
/Aija Štube/
***
***
Saule spīd vai lietus līst
Domas vien pie tevis klīst.
Sprostu es tām uzcelšu –
Pāri rāpties neļaušu!
*
Sen tās pārlidoja pāri –
Jaunu dvesmu uztver kāri.
Pat ja domāju par citu,
Jūt, ka durvis neaizcirtu.
*
Domas – rožu ziedlapiņas
Nesaskaitāmas ir viņas!
Ja tās visas kaudzē krautu,
“Rožu sārts” – šo darbu sauktu.
*
Domas vien pie tevis klīst
Lai gan rozes ātri vīst.
Ja vēl dāvāsi ko košu,
Rožlapiņu tēju došu!
*
Kur sprosti uzliktie paliek?
Domas visam pāri tiek.
Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?
Labāk izdošanos sūtu!
/Aija Štube/
***
***
Tu esi dzīvei pa vidu
Un saproti – pagātnes nav!
Tu tagadnē stāvi
No pagātnes pieredzes kalts,
Bet pagātne vairs nav tava –
Tā mirusi tevī jau sen,
Bet kas tev tālāk liek iet?
Tu nākotnē tiecies:
Plāno un sevi turp dzen,
Kur viss būs tik harmonisks,
Mierīgs un mīļotā līdzās…
Tu nezini vienu, ka ainu šo
Izplānot precīzi iespējams nav,
Jo dzīvē ir Spēki,
Kas visā nes korekcijas.
Tu esi, kas esi pašlaik,
Un vienkārši ej
To Ceļu, ko norāda Sirds
Un Dvēsele tava.
Nekā cita šeit vienkārši nav!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Atminos gadus, kad sapņi lidoja brīvi un droši,
Arī atklāti tika apvāršņi jauni un spoži,
Kad kaija nebija vienkārši putns,
Bet drošsirdis Džonatans Livingstons,
Un Kastanedu mācīja amizants dons Huans.
Tad Vienīgā patiesi tāda bija caur Mūžiem,
Jo Ričards Bahs tam sirdī noticēja.
Gāja gadi, sapņotāju dzīve visu koriģēja.
Par “skolotājiem”- biznesmeņiem,
Citi par upuriem grāmatu kaislībām kļuva.
Dažiem saprāts pateica prātam,
Kādām ilūzijām pakaļ tas ilgi skrēja,
Bet nemainīgs vēl aizvien
Ir šis daudzskaidrotais
Brīnums neizskaidrotais:
Cilvēka dzīve, šī Zeme
Un viss, kas notiks pēc tam…
/Aija Štube/
***
***
Manai dvēselei salst.
Tu tur nevari darī neko,
Tikai atvest pegazu spārnoto
Un brīvībā laist.
*
Brīvībā esam mēs visi
Bez izpratnes, kas tā ir.
Tādēļ dzimsi un mirsi,
Lai saprastu, kāpēc tā ir.
*
Saulgrieži pagāja,
Vasaras nav.
Vēsums apsedlo vienradzi
Sen nemirstīgo…
*
Atveru atmiņu lādīti
Tur – visa dzīve līdz šim.
Iespējas izmantotās
Un garām palaistās.
*
Lasu senlaiku druku.
Brīnos, ka saprotu to.
Vienīgi senās zīmes
Atklāj sen meklēto.
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Rozes novīst, kad tu pazūdi.
Paliek divas sirdis,
Mēness akmens krelles,
Pakavs, smaržas un kauliņi
Un eņģelis, kurš to visu vēro.
Bezkaislīgi fiksē faktus.
Fakti ir tā patiesība,
Kuras dzenas meklētāji
Indijā un Nepālā…
Viss ir vienkārši,
Ja mēs to nesarežģījam,
Kārpīdamies katrs savā
Zvaigžņu putrā –
Kādam vieglā, citam sarežģītā
Planētu kombinācijā.
Ak,labāk turpināsim
Šķetināt to rītā nākamajā.
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Smilgas ziedēdamas raud.
Par visu to, kas ir un par to, kā nav.
Kamēr tu vēl snaud,
Nekas tevi neapdraud,
Jo sapņi apziņu sargā
No informācijas pūķa skarbā.
Ej salasi deviņas zāles
Iepin tās Jāņu vainagā.
Uzliec to savā galvā
Un nedzejo, bet
Dejo, dejo, dejo!
/Aija Štube/
***
rudraija 