OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Jasmīnu smaržā ir trauslums
Bezgala salds un balts.
Tas nav sniega baltums,
Tas nav nekas salts.
*
Jasmīnus laužu par spīti,
Ka vītuši būs tie jau rīt.
Nāks dzīvē daudzi rīti,
Šo vēlos sirdī ierakstīt!
/Aija Štube/
***
***
Sunim Funim bija Vējš,
Ezītim miglā bija Lācītis,
Vinnijam Pūkam bija draugi
Un zāģu skaidas galvā,
Kuras, iespējams, ļāva
Dzīvi uztvert optimistiski.
Kaķītim bija viņa dzirnavas,
Un spēja piedot visiem un visu –
Lai labāk vairojas prieks!
Kaijai Džonatanam nebija draugu.
Viņš bija Pilnības meklējumos,
Vēl nezinādams, ka Pilnība,
Kādu viņš meklē, nemaz neeksistē.
Džonatana “Pilnība” gaidīja viņu jau sen.
Vai viņš to atradīs? Vai viņa viņu pazīs?
Vai viņi sapratīs, kas viens otram ir?
/Aija Štube/
***
***
Ja es pa pusei tikai cilvēks esmu,
Vai cilvēcības likums mani skar?
Es dzīvās dabas daili sevī nesu
Kas Brīvo cilvēkgribu ietvert var.
*
Es mīlu tā, kā cilvēkam nav dots –
Ar visu sevi – katru šūniņu.
Tas naids, kas apkārt, šķiet, nav pamatots.
Tad kādēļ nebeigt ciešot radīt viņu?
*
Man jūsu naida bultas laupa spēku,
Jo pretī sūtu mīlestību – cik vien var!
Es nenosaukšu to, ko darāt jūs par grēku,
Vien atgādināšu – neviens šai karā neuzvar!
/Aija Štube/
***
***
Saule spīd vai lietus līst
Domas vien pie tevis klīst.
Sprostu es tām uzcelšu –
Pāri rāpties neļaušu!
*
Sen tās pārlidoja pāri –
Jaunu dvesmu uztver kāri.
Pat ja domāju par citu,
Jūt, ka durvis neaizcirtu.
*
Domas – rožu ziedlapiņas
Nesaskaitāmas ir viņas!
Ja tās visas kaudzē krautu,
“Rožu sārts” – šo darbu sauktu.
*
Domas vien pie tevis klīst
Lai gan rozes ātri vīst.
Ja vēl dāvāsi ko košu,
Rožlapiņu tēju došu!
*
Kur sprosti uzliktie paliek?
Domas visam pāri tiek.
Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?
Labāk izdošanos sūtu!
/Aija Štube/
***
rudraija 