***

Kad domās mani apciemo,

Tad ērkšķu krūmi liesmo,

Jo Uguns tava būtība –

Tu nespēj savādāk.

Bet savādāk ir vienkāršāk,

Kad doma domu dzen,

Un sākas atkal ikdiena,

Kas drīz taps vakardiena.

Vien tavu domu liesmojums

Ir pāri lidojums

It visām dienas klapatām

Un viltus lamatām.

/Aija Štube/

***