Iemūžini…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Iemūžini fotogrāfijās pavasari –

Lai paliek par piemiņu

Laikam, kad sals tevi dzels

Un sniega bumbas kāds vels.

*

Iemūžini pavasari, ja vari.

Tomēr tas nebūs kā īsts.

Reibina smaržu realitāte

Tagad un šeit –

Plaukst, zied un vīst.

*

Iemūžini ceriņa laimīti,

Pasmaidi sev un citiem.

Cik naivi mēs reizēm esam,

Cik atklāti pret visiem!

*

Cik labi, ka esam naivi,

Bet zinoši pieredzē,

Joprojām mums patīk sapņot,

Tikt ziedu paradīzē!

/Aija Štube/

***

Reizēm vajag…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Ziedošais laiks ir īss –

Pavisam neilgs brīdis,

Ja vēl lietus laikā

Telpās sēdi –

Nepamani,

Kā pumpuri pārvēršas

Greznā, smaržīgā kupenā:

Shanel var atpūsties.

Labāk doties izlūkos

Un iegrimt ziedos.

Fotogrāfu bari aplenc

Ziedošu ceriņkrūmu.

Spīd saule, un es neklausos,

Kad man stāsta

Par dzīvi – sūru un grūtu.

Reizēm vajag aizmirsties

Un vienkārši priecāties.

/Aija Štube/

***

Man patiktu

Man patiktu...

***

Man patiktu ar tevi

Kopā aiziet zvejot,

Lai gan es to darīt neprotu

Un mēģinājusi neesmu…

Varbūt tev patiktu ar mani dejot,

Lai gan es nezinu,

Vai tu to proti un vēlies.

Es ceru, ka esi jau piecēlies,

Uzvilcis darba drēbes

Un pašlaik iemalko kafiju.

Es neeju uz darbu,

Bet kafiju malkoju gan,

Un klusām dungoju

Dziesmu, īpašu man…

Man patiktu…

Vai tas nav egoistiski?

Tu taču neesi teicis,

Ka vēlies jebko no tā visa.

Un mana kafija lēnām atdzisa…

/Aija Štube/

***

Kad ceriņi zied

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Laikā, kad ceriņi zied –

Mana dvēsele klusām dzied.

To smarža tik reibinošā

Ir saprātu apburoša.

Nekur vairs negribas steigties.

Zinu, šis laiks ātri beigsies.

Tādēļ baudīt šo brīdi

Alkstu no sirds katru mirkli.

Laikā, kad ceriņi zied,

Man gribās ārā iet –

Kā mazai meitenei skraidīt,

Pavasari baudīt, smaidīt.

Viss ir vienkārši skaisti –

Dabas gari ārā ir ir laisti!

/Aija Štube/

***

Bohēma

10845913_10203299266754845_4368458024117161543_n

***

Sapnī tu pie manis ciemos nāci

Ar šmakovkas burku,

Bez zacenes.

Mēs aicinājām viesus,

Viņi aicinaja mūs,

Un mums bija bohēma.

Bija pat zāle…

Nebija reibuma sajūtas.

Tas radīja satraukumu,

Jo bohēma bez reiboņa

Nav iedomājama,

Vai ne?

/Aija Štube/

***