***
Purene nopurpināja kaut ko dzeltenu
Un pašā Likteņupes krastā plauka.
Es paskatījos un teicu: Cik tu jauka!
Nemeklēšu ne vāzi, ne citu trauku.
/Aija Štube/
***
***
Iemūžini fotogrāfijās pavasari –
Lai paliek par piemiņu
Laikam, kad sals tevi dzels
Un sniega bumbas kāds vels.
*
Iemūžini pavasari, ja vari.
Tomēr tas nebūs kā īsts.
Reibina smaržu realitāte
Tagad un šeit –
Plaukst, zied un vīst.
*
Iemūžini ceriņa laimīti,
Pasmaidi sev un citiem.
Cik naivi mēs reizēm esam,
Cik atklāti pret visiem!
*
Cik labi, ka esam naivi,
Bet zinoši pieredzē,
Joprojām mums patīk sapņot,
Tikt ziedu paradīzē!
/Aija Štube/
***
***
Ziedošais laiks ir īss –
Pavisam neilgs brīdis,
Ja vēl lietus laikā
Telpās sēdi –
Nepamani,
Kā pumpuri pārvēršas
Greznā, smaržīgā kupenā:
Shanel var atpūsties.
Labāk doties izlūkos
Un iegrimt ziedos.
Fotogrāfu bari aplenc
Ziedošu ceriņkrūmu.
Spīd saule, un es neklausos,
Kad man stāsta
Par dzīvi – sūru un grūtu.
Reizēm vajag aizmirsties
Un vienkārši priecāties.
/Aija Štube/
***
***
Man patiktu ar tevi
Kopā aiziet zvejot,
Lai gan es to darīt neprotu
Un mēģinājusi neesmu…
Varbūt tev patiktu ar mani dejot,
Lai gan es nezinu,
Vai tu to proti un vēlies.
Es ceru, ka esi jau piecēlies,
Uzvilcis darba drēbes
Un pašlaik iemalko kafiju.
Es neeju uz darbu,
Bet kafiju malkoju gan,
Un klusām dungoju
Dziesmu, īpašu man…
Man patiktu…
Vai tas nav egoistiski?
Tu taču neesi teicis,
Ka vēlies jebko no tā visa.
Un mana kafija lēnām atdzisa…
/Aija Štube/
***
***
Laikā, kad ceriņi zied –
Mana dvēsele klusām dzied.
To smarža tik reibinošā
Ir saprātu apburoša.
Nekur vairs negribas steigties.
Zinu, šis laiks ātri beigsies.
Tādēļ baudīt šo brīdi
Alkstu no sirds katru mirkli.
Laikā, kad ceriņi zied,
Man gribās ārā iet –
Kā mazai meitenei skraidīt,
Pavasari baudīt, smaidīt.
Viss ir vienkārši skaisti –
Dabas gari ārā ir ir laisti!
/Aija Štube/
***