Reiz, kad skolotājs ar saviem audzēkņiem ceļoja, viņš izdzirdēja, kā audzēkņi strīdās savā starpā par to, kurš no viņiem labāks.

– Es nodarbojos ar meditāciju jau piecpadsmit gadus, – teica viens.

– Es daru labus darbus visu laiku, kopš pametu tēva mājas, – teica otrs.

– Es vienmēr sekoju Budas norādījumiem, – teica trešais.

Pusdienlaikā viņi apstājās zem ābeles, lai atpūstos. Ābeles zari, no gatavo augļu smaguma, noliecās gandrīz līdz pašai zemei.

Tad ierunājās skolotājs:

– Kad koks dāsni nes augļus, tā zari noliecas zemu-zemu. Patiesi viedajam raksturīga pazemība. Kad koks ir neauglīgs, tā zari augstprātīgi un iedomīgi slejas gaisā. Un muļķis vienmēr uzskata sevi labāku esam par savu tuvāko.

/Budistu fabula/

***

“Lai cik labs būtu rezultāts,manī būs lepnums par savām spējām to paveikt,un tas ir nepareizi.Rezultāts nepieder mums,tas ir Dieva ziņā.Es negribu paklupt un iekrist šajā bedrē,kur velk ego,tāpēc nevēlos popularitāti.Ja kādam varu palīdzēt vairot mīlestību viņa dzīvē,ļoti labi,bet es cilvēciski apzinos,ka arī varu iekrist šajā bedrē.” – Ilze Selecka par šo tēmu labi pateikusi.

***

Visi iziet sava ego attīrīšanas ceļu. Vislabāk atpazīt, vai joprojām nedarbojas ego, ir tāda metode: nolikt sev priekšā savu mīļo tuvinieku, garīgo skolotāju un kādu citu – nicinātu cilvēku,piem.,Hitlera utml.vai kādreiz personiski netīkama cilvēka attēlus. Ja pret visiem viņiem nerodas vienāda iekšējā izjūta – Mīlestība, tad joprojām darbojas ego, kas vērtē un dala: labs, slikts utt. Parasti šo pārbaudījumu iztur tikai tie, kas pilnībā dzīvo pēc principa: “Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek“. Tādu cilvēku uz Zemes laikam ir samērā maz – lasīts par tādiem daudz, bet savā dzīvē vēl nevienu tādu neesmu satikusi, kaut arī ļoti daudzi no satiktajiem pretendējusi uz šādu savas esības stāvokli. Šim stāvoklim ir viena vienkārša īpašība – to nevar notēlot – cilvēks tāds vai nu ir vai nav, un līdzko sākas citu “tiesāšana”, tā uzreiz skaidrs, ka cilvēks joprojām cīnās ar sava ego ilūzijām, meklējot tās citos un saskatot citos kā spoguļos to, kas pašiem piemīt.