Brīvajiem gariem

Brīvajiem gariem

***

Rūnu vārti pavērās –

Ieskatīties ļāvās.

Redzēju kā apjukušie cits pie cita kļāvās.

Tauta pārāk vadāma –

Drīz Gans jums atradīsies,

Bet neticiet, ka tas būs “labais gans”,

Kam akli noticēsiet.

To drīz vien nožēlosiet,

Bet par vēlu būs –

Jūsu zemes drīz par Svešo īpašumiem kļūs,

Un jūs tiem kalposiet,

Par viņiem balsosiet,

Ja kalpa gars ir gēnos

Un dieviņš saprātu

Nav dusošajiem devis.

Un katrs parādīs, ko viņa dvēs’le slēpj –

Ar ko tie savus viltus pavedienus vērpj.

Ja esi Cilvēks – sirdī brīvs,

Tad dzīvosi kā vienmēr,

Jo zini – brīvam Gars ir dzīvs

Un patiesību saprast spējīgs.

Tas Vārdu atšķirt spēj no tenku sievu mēlēm.

Kas pakļaujas ikvienam nozombētam prātam.

Ir bijis laiks, lai iemācītos pastāvīgi spriest

Un Liktens stūri pie Savējiem griezt!

/Aija Štube/

***

Deja vu…

Image

***

Un atkal krustcelēs ir mana tauta,

Tās daļa “izsūtīta brīvībā”…

Un tam, ka nav neviena nenokauta,

Varbūt ir upurēts jau sen par daudz…

*

Par daudz ir ticēts tam, ko saka

Tie svešie “labvēļi”, kas uzspiest prot

Šai tautai varaskārus valdoņus,

Kas maskarādēs veikli tērpus maina.

*

Ko tauta gaida? Savu Vadoni?

Kas pateiks priekšā, kas ir labs, kas nē?

Bet iespējams, ka jāmodina Varoni

Sev Sirdī, sirdī – Cilvēcē?!

*

Jo Varonis ir paša brīvā griba

Un paša atbildība brīvā dvēselē,

Bet Dvēsele jau visu Redz un Saprot,

Ka Cilvēks mieru negūst karojot.

*

Bet krustceles stāv vaļā svešiem vējiem –

Ar labējiem vai kreisiem kopā iet?

Ir tikties laiks ar “svešiem” savējiem,

Kad tuvinieku pilīs greznie vārti ciet…

*

Šis apjukums: ar ko? par ko? Kāpēc?

Ir atgriezies kā senā dežavū…

Bet varbūt tā ir vētra ūdensglāzē

Un visu skaidros TV “Bez tabū”?

*

Bet dzelmes dziļumā ir miers un klusums.

Tur saknes dzīvo visam, kam ir Gara Spēks.

Tur izzūd viļņu ņirbas laicīgs satraukums,

Un it ne nieka nespēj kara spēks.

/Aija Štube/

***