PENTAX Image
***
Dzīve ir pārāk īsa, lai domātu par vakardienu.
Kaķi arī nedomā par pienu,
Kad iedod, tad labi!
Mēs maksājam par to, lai dzīvotu…
Maksājam par ērtībām.
Ja mēs kā putni lidotu,
Mēs cīnītos, lai izdzīvotu.
Cilvēkam vajag ne vien ērtības,
Cilvēkam vajag vētrības.
Lai baudītu, lai izrādītu,
Lai saprastu, kuras tās īstās…
Dimanta vērtība, vieda vārda vērtība.
Kam priekšroka dodama?
Izšķir to pieredze, apziņa, prāts –
Viss, kas gadsimtiem SirdsKausā krāts!
/Aija Štube/
***
***
Tava sirds ir tik karsta,
Domas tik asas,
Ka tieši pajautāt prasījās:
Kur tādu sirdi tu ņēmi?
Tu manī raudzījies mēmi.
Varbūt no izbrīna,
Vai vērtēdams…
Tad atbildēji kaut ko
Par genofondu un to,
Ka praktizēt vajagot…
Es jau aizmirsu, ko…
Es jautāju vēlreiz:
No kurienes tevī Tas?
Ak Tas…
Tas ir ziediņš no kabatas.
Atrasts pirms gada
Saulgriežos, pusnaktī, mežā,
Vienatnē, skaidrā prātā tur ejot,
Reizēm kāds tādu redz ziedam
Neaprakstāmā spožumā,
Krāsu harmonijā.
Ja vari, tad noplūc
Un kabatā liec,
Atpakaļ neskatoties
Līdz mājai tiec.
Gaismu, kas tevī jau mīt,
Tas pārvērtīs ugunskurā
Slimības zudīs, Spēks ieplūdīs
Mīlestības vārtus plaši atdarīs
Pašā SirdsKausa dziļumā.
Klusumā, Klusumā, klusumā…
/Aija Štube/
***
rudraija 