***
Kad visam pateikts lielais NĒ,
Nemeklē atbalstu pasaulē!
Kad prāts un emocijas virspusē tusē –
Brīdi apstājies – paklusē.
Jūti – tevī ir lielais Tas,
Kas pārdzīvo visas katastrofas.
Nemeklē vadoni ārpusē!
Viņš ir tevī – sirdsApziņas pusē.
Viņš neklusē – brīvi pulsē.
Viss notiek tavā dvēselē!
/Aija Štube/
***
***
Miglains rīts un migla dvēselēs.
Kurš vakar vinnēja, tas šodien paspēlēs.
Mēs visi piedalāmies šajās paslēpēs,
Ar klusu cerību – kāds veiksmi novēlēs.
*
Bet patiesība asā gaismas starā
Atklāj visas intrigas šai barā,
Un aizvainotie vēlas doties karā,
Jo visi esam gaismas stara varā.
*
Teic: patiesība žēlsirdīga nav – tā brūces atrauj vaļā,
Tā pakritušam roku nedod, bet vēl izlamā.
Bet jūs kāds maldina, jo īsta PatiEsība nebrēc balsī skaļā,
Tā – līdzjūtībā, siltā dzīvībā un SirdsApziņā.
/Aija Štube/
***
***
Ļaudis, kas akli notic tam, ka labi zin,
Kur Patiesība piedzimst, aug un mīt,
Par to vien savu mēli bezjēdzīgi trin,
Bet patiEsība sirdsApziņas spogulī
Ļus ieskatīties tiem jau rīt!
/Aija Štube/
***
(Ilustrācija M.Bulgakova grāmatai “Meistars un Margarita”.)
***
Melna, melna Likteņupe
Jau no rīta Saulgriežos;
Virs tās upes debess smaga
Miljons sāpju mākoņos.
*
Melna debess, melna upe,
Melna gaisma spokojās:
Šai dienai viena sāpe –
Ieriebt tiem, kas jokojās.
*
Jokojot par citu sāpi,
Savu mazāk sajūtat?
Vai uz Stikla kalna jākāpj,
Citiem lauskas atstājot?
*
Kur palika sirdsApziņa
Nekļūdīgi jūtošā,
Ka pār citu galvām kāpjot,
Ejat ceļā postošā?
*
Melna, melna sirdsApziņa
Stikla zārku apsargā.
Tai bij dots uzdevums
Nelaist Dvēs’li pastaigā…
*
Melnas domas, melni darbi
Cenšās Gaismu apmelot,
Redzot savu atspīdumu
Baltās Dvēs’les spogulī.
*
Baltā Dvēs’le dubļus brida,
Saltas sirdis sasildot;
Dzīves vētrās notraipīta,
Savējo nepazīta…
/Aija Štube/
***
***
Akmens tiltus šķērso cilvēki
Ar akmens sirdīm.
Pareizi ģērbti, kulturāli,
Bruņoti ar jaunāko tehniku.
Darbos viņi akmens likumus
Stiprina savām un savu vadoņu ērtībām,
Lai pasargātu sevi no tiem,
Kas neiederas un nepareizajiem…
Sabiedrībā ar akmens sirds vērtībām
Reizēm notiek traģēdijas –
Kādam atmostas akmens sirdsapziņa,
Un viņa liek nedarīt “pareizās lietas”.
Tad viņi tiek izstumti, noliegti, izsmieti,
Bet attapušies, no svešiem dubļiem izlīduši,
Viņi pamazām veido savu sabiedrību
Uz Cilvēcības pamatiem celtu.
/Aija Štube 27.04.14./
***
rudraija 