Tag Archives: sāpes

by

Atceļiet!

Atceļiet

***

Atceļiet sāpju likumu!

Uz Zemes atceliet!

Nevienam ar to nav līdzēts,

Ja līdzās vienmēr kāds cieš!

*

Zūd prieka dzirkstelītes

Kādreiz tik spožajās acīs,

Un neviens vairs nepasacīs,

Ka esi mīļa un daiļa.

*

Jo sāpes cērt kā ar zobenu,

Sāpes griež kā ar nazi,

Un šādu stāvokli nesaprotošie

Vēl arī smaidīt liek…

*

Bez sekām tas nepaliek –

Tiek atņemts dvēseles spēks –

Būt patiesai, neliekuļot

Un tādai kā esi, tālāk soļot.

*

Bet cilvēki, kuriem ir labi,

Gaida, lai labi ir tev.

Un ja tas tā nav

Un tu netēlo –

Neviens tevi nežēlo!

*

Visi sen jau ir projām,

Pat ja reizēm jautā:

“Kā tad tev iet?”

Patiesa atbilde gaidīta netiek –

Durvis sen jau ir ciet!

/Aija Štube/

***

by

Sāpes

sāpes.s

***

Ir jau labi, ir jau labi,

Kamēr cilvēks sevi jūt,

Kamēr sāpes nesaskalda:

Kas tu esi, un kas jūt.

Pāri gribai sāpes valda –

Dzīvē “Nebūt” pārspēj “Būt”,

Un lai turētos pie malda,

Nākas miera zāles gūt…

Atkarība!? Netikumi?! –

Saka tie, kas neizjūt

Pat ne simto mikrodaļu

Sāpju, kuras liek man kļūt

Par to izmisuma pilno,

Kurai “Nebūt” nokauj “Būt”.

/Aija Štube/

***

(Bilde no manas iemīļotās filmas Melancholia, kas ir ir 2011. gada zinātniskās fantastikas psiholoģiska drāma, ko režisējis dāņu režisors Larss fon Trīrs. Dzejolis arī nav no šī gada…)

by

Sāpes

Sāpes..

***

Miljoniem nažu asmeņi

triecas manī,

un man jāiemācās klusēt,

pat smaidīt

un teikt, ka viss kārtībā…

bezspēks spiež gulties

un vēlēties nepamosties,

bet sāpes pavēl celties un iet,

un refleksijā no tām,

reizēm “aiziet ciet”,

jo cik tad var izturēt

miljoniem nažu asmeņu

un vēl smaidīt,

pārmetumus uzklausīt,

ka smaids pārāk nedabisks,

nenākot no sirds,

tam esot kaut kas apakšā slikts:

liekulība, meli un

varbūt āža kājas nagi,

raganas slota

vai kalašņikovs…

un tas viss tikai tādēļ,ka sāpes 

tūkstots gabalos plosa

un visi apziņas spēki

un saprāts jākoncentrē,

lai izturētu dienu pēc nakts,

un nakti,pēc dienas,

pārstājot jautāt:

par ko un kāpēc?

jo loģisku atbilžu vienkārši nav.

un tu skaidri zini,

ka nevienam nevajag 

tavas sāpju emocijas-

katram ir pašam savas

skrambas un nobrāzumi,

ja gadās,kas smagāks,

tad labāk no tā visa tālāk – 

ka nepielīp…

/Aija Štube/
***

by

Vasaras šūpolēs

Vasaras šūpolēs..

 

 

 

 

 

 

 

 

 ***

Es vasaras šūpolēs kāpju
Un lidoju debesīs –
Daudz neremdētu sāpju
Tās vējos izkaisīs.
*
Augšā un lejā – kā dzīvē,
Kā svārsts – tik draudīgs un ass,
Bet dvēselīte grib brīvē,
To nebiedē lēciens tik krass.
*
Jau šūpoles svārstīties rimst,
Jo vasarai vairāk nav jaudas,
Un vēlmes krēslā jau grimst,
Kur citādas dzīves baudas.
*
No vasaras ārā es kāpju,
Kad šūpoles apstājās;
Nav sirdī nekādu sāpju,
Ar mieru viss pārklājās.
/Aija Štube/
***

by

Melna…

Image

***

Melna, melna Likteņupe

Jau no rīta Saulgriežos;

Virs tās upes debess smaga

Miljons sāpju mākoņos.

*

Melna debess, melna upe,

Melna gaisma spokojās:

Šai dienai viena sāpe –

Ieriebt tiem, kas jokojās.

*

Jokojot par citu sāpi,

Savu mazāk sajūtat?

Vai uz Stikla kalna jākāpj,

Citiem lauskas atstājot?

*

Kur palika sirdsApziņa

Nekļūdīgi jūtošā,

Ka pār citu galvām kāpjot,

Ejat ceļā postošā?

*

Melna, melna sirdsApziņa

Stikla zārku apsargā.

Tai bij dots uzdevums

Nelaist Dvēs’li pastaigā…

*

Melnas domas, melni darbi

Cenšās Gaismu apmelot,

Redzot savu atspīdumu

Baltās Dvēs’les spogulī.

*

Baltā Dvēs’le dubļus brida,

Saltas sirdis sasildot;

Dzīves vētrās notraipīta,

Savējo nepazīta…

/Aija Štube/

***

 

by

Jasmīns

Image

❀❀❀

Visu mūžu kādu lūdzu –

Aizved mani tur, kur nesāp,

Tur, kur liktens bultas neskar

Atjaunoties palīdzot…

❀

Katram savas dzīves rūpes

Neļauj otru pamanīt –

Pasniegt roku,uzmundrināt

Tad, kad skumjas purvā dzen…

❀

Es kā jasmīns uzziedēju –

Reibinot, žilbinot…

Zarus lauza liktens roka

Ziedus dubļos birdinot…

❀

Jauns ir jūnijs, jauni ziedi,

Jauna senā smarža plūst

Un kā ledus stars pret sauli

Liktens roka pati lūst.

(Aija Štube)

❀❀❀