***

Atkal jau ārā šī migla,

Atkal es skrienu caur to.

Kas mani tur dzen, ja ne ilgas

Satikt man nolemto?

*

Atkal nav atbildes tiešas,

Atkal tik atbalss vien,

Bet sirdīs saites mums ciešas

Šķiet, neīstās dvēseles sien…

*

Saule mītot aiz mākoņiem –

Tas zināms pat maziem bērniem,

Bet kas ir aiz miglas paklājiem –

Maldi pa labirintiem?

*

Es skrienu un neredzu sienas

Šiem miglainiem labirintiem.

Tā paiet stundas un dienas,

Šķiet, dzīve sen jau aiz tiem…

*

Atkal es tevi saucu.

Atkal tu atsaucies.

Bet varbūt es visu jaucu –

Ar citu tu sasaucies?

*

Bet ja tevi saista cita

Dvēsele – ieradums?

Varbūt aiz miglas tā mita

Un saikne – sens piebūrums?

*

Atkal jau ārā šī migla…

Ieskaties dziļāk – caur to!

Aiz miglas ir Skaidrība īsta,

Tev laikam nav ērti ar to…

*

Mēs nemītam pasaku zemē,

Kaut daudzi to sauc tieši tā.

Tu labu dienu vēlē

Svešai dvēselei pasakā…

*

Ne man tevi ņemt aiz rokas –

No miglas tā neizraut,

Jo trūkst tavas brīvās gribas –

Dot roku man, un to ļaut!

*

Atkal caur miglu es eju

Uz vilcienu nokavēto.

Apkārt tik daudz svešu seju –

Man vajag vien tavējo!

/Aija Štube/

***