***
Sals kā nazis dursta-
Jūtos mazliet noburta.
Saule auksti smaida,
Jaunu vasaru gaida?
Bet istabā rožu ugunskurs,
No kura pazūd nogurums,
Un es jūtu, ka neesmu viena,
Ir rožu ugunskura diena.
/Aija Štube/
***
***
Rozes novīst, kad tu pazūdi.
Paliek divas sirdis,
Mēness akmens krelles,
Pakavs, smaržas un kauliņi
Un eņģelis, kurš to visu vēro.
Bezkaislīgi fiksē faktus.
Fakti ir tā patiesība,
Kuras dzenas meklētāji
Indijā un Nepālā…
Viss ir vienkārši,
Ja mēs to nesarežģījam,
Kārpīdamies katrs savā
Zvaigžņu putrā –
Kādam vieglā, citam sarežģītā
Planētu kombinācijā.
Ak,labāk turpināsim
Šķetināt to rītā nākamajā.
/Aija Štube/
***
***
Mazā prinča rozā sapnis
Iesakņojies – sargājams.
Planēta nav nosargāta,
Atmosfēra piesārņota.
Uz tās planētas nav droši
Rozes zied zem kolbām koši.
Sapnim paliec uzticīgs,
Kaut tas svešo apgānīts.
Atbildīgs tu savā zemē,
Naidiniekus sūti ellē!
Nav jādzīvo kā mūkam cellē
Skaties īstā pasaulē!
/Aija Štube/
***
***
Nerejiet uz miera karavānu,
Elles suņus nedzeniet uz to.
Miera cilts ar mieru arī aizies,
Rējējiem kāds atriesies par to.
*
Nelejiet benzīnu uzgunskurā, kurš sāk jau dzist.
Nemiera domas pamazām zaudē spēku.
Tiem, kam patīk mūžīgā panikā krist,
Tie lai pārtiek no pļāpām par karaspēku.
*
Domas mēdz ārdīt un pasauli graut.
Domas mēdz rozes stādīt.
Tas jau nekas, ka tu proti šaut –
Ej bērniem saullēktu rādīt!
/Aija Štube/
***
***
Kreatīvi cilvēki miegā
Ar kilogramos svērtās
Kultūras ķieģeļiem
Atraktīvi mētājas.
Asinis sniegā
Par sārtām rozēm pārvēršas.
Tu pamodies un priecājies,
Ka sniega sega silda,
Kad atmiņas par dzīvību
Svarīgu funkciju pilda.
Motivācija priekam teic – Jā!
Ļuj nogrimt naidam kara ārprātā,
Ģenerāļus ieslēgt sestajā palātā,
Iedot otiņas, lai glezno
Sārtas rozes uz sienām
Ar savām un upuru asinīm.
Tas taču būs kreatīvi,
Vai ne?
/Aija Štube/
***