***

“Es nepieminu ļaunu.

Kāpēc vairot sāpes?

Lai vairojas labāk prieks.”

Tā pateikt ir viegli,

Kad no pasaules

Netiek vairs gaidīts nekas.

Sāpes visiem kausiem pāri sen lijušas,

Asiņainās rētas pusapdzijušas.

Neskaries klāt! Nevēlos pieminēt!

Tikai aizmirstība var dziedināt.

Cīņai par taisnību

Vairāk nav spēka,

Un no katra saules lēkta

Tiek gaidīts vienīgi miers.

Jo visi, ko mīlēji – nodeva, pameta,

Pamesto svešie nesaudzēja.

Vispārējā vienaldzībā pāri tika sēta

Salta, balta, sidrabota salnas aplikācija.

Tāds nomocīts baltais kaķītis,

Sociāli apkopts un nomazgāts bomzītis.

Nav viņā vairs dzīvot prieks,

Acis pārgurums ver ciet.

Baltā meditācijā ir miegs un miers

mur, murr, murrr.

Ļaunums pats savu atmaksas uguni kur,

Kamēr dažiem šīs pasaules smagums jānotur.

/Aija Štube/

***

(Subjektīvi par tēmu K.Skalbe “Kaķīša dzirnavas”.)