Šķietamajiem draugiem

Šķietamajiem draugiem

***

Mani šķietamie draugi,

Jūs par klupšanas akmeņiem kļuvāt,

Un raugi – nu jau nāve ir stipri tuvāk,

Nekā bija pirms jums.

*

Jūsos – nobriedušos vīros,

Manā uztverē saprātīgos,

Palīdzēt reāli sološos

Ar pavisam naivu nolūku

Meklēju mani pametušā tēva padomu.

*

To vietā, laikā nesaņēmu.

Un drošību, un mīlestību,

Kuras tik ļoti trūka,

Ka turējos pie salauztas smilgas,

Un pat tā man spēkus deva…

*

Bet jums bija cita ideja par dzīvei.

Manas ilgas – slimīgs murgojums,

Mana palīdzība, sniegta no sirds,

Atbildē – kārtējais uzbrukums!

Un kārtējais sabrukums…

*

Nu jau par vēlu – spēka vairs nav,

Nāves miera dvašu jau jūtu,

Bet toreiz – pirms gadiem divdesmit,

Nebija vēl par vēlu – un jums bija laiks!

*

Uz mani nedrīkst kliegt!

Es saprotu arī nepateikto,

Bet ļauno, uzbrūkošo

Nespēj nosargāt tā dzelžu sēta,

Ko izlaupīja vēl mazai man svešie…

*

Nu esmu gudrāka.

Man elles draudi – nieks.

Es atšķiru, kas ienaidnieks, kas draugs.

Vien Savējos es satikt vēlējos,

Bet pārdzīvotais nu jau to man liedz.

*

Mana dzīve paiet kā cellē,

Kaut tāda nav mana daba:

Dzīve un Mīla un Brīvie Cilvēki sauc –

Žēl, ka ne mani…

*

Šai vidē, starp Svešiem

Izrauties neļaujot,

Lemjat vientulībai

Stindzinoši saltai.

*

Līdz izmisumam

Jācīnās dvēselē

Palikt Baltai!

Un nekļūt saltai

Pret jums…

/Aija Štube/

***

Ļaužu siržu spēks

Ļužu siržu spēks

***

Vēlos ļaužu sirdis –

Vājās, skumjās, nosalušās

Vienot lielā simboliskā,

Siltu prieku dāvājošā,

Visas vainas dziedējošā.

Ja tā daudzi vēlēsies,

Ļudis neskums – priecāsies.

Nedzīvojiet vairs pa stūriem!

Putnus izlaidiet no būriem!

Lai tie dabā brīvi dzied –

Sirdīs Mīlestība zied!

/Aija Štube/

***

Viedums un augstprātība

Image

Reiz, kad skolotājs ar saviem audzēkņiem ceļoja, viņš izdzirdēja, kā audzēkņi strīdās savā starpā par to, kurš no viņiem labāks.

– Es nodarbojos ar meditāciju jau piecpadsmit gadus, – teica viens.

– Es daru labus darbus visu laiku, kopš pametu tēva mājas, – teica otrs.

– Es vienmēr sekoju Budas norādījumiem, – teica trešais.

Pusdienlaikā viņi apstājās zem ābeles, lai atpūstos. Ābeles zari, no gatavo augļu smaguma, noliecās gandrīz līdz pašai zemei.

Tad ierunājās skolotājs:

– Kad koks dāsni nes augļus, tā zari noliecas zemu-zemu. Patiesi viedajam raksturīga pazemība. Kad koks ir neauglīgs, tā zari augstprātīgi un iedomīgi slejas gaisā. Un muļķis vienmēr uzskata sevi labāku esam par savu tuvāko.

/Budistu fabula/

***

Lai cik labs būtu rezultāts,manī būs lepnums par savām spējām to paveikt,un tas ir nepareizi.Rezultāts nepieder mums,tas ir Dieva ziņā.Es negribu paklupt un iekrist šajā bedrē,kur velk ego,tāpēc nevēlos popularitāti.Ja kādam varu palīdzēt vairot mīlestību viņa dzīvē,ļoti labi,bet es cilvēciski apzinos,ka arī varu iekrist šajā bedrē.” – Ilze Selecka par šo tēmu labi pateikusi.

***

Visi iziet sava ego attīrīšanas ceļu. Vislabāk atpazīt, vai joprojām nedarbojas ego, ir tāda metode: nolikt sev priekšā savu mīļo tuvinieku, garīgo skolotāju un kādu citu – nicinātu cilvēku,piem.,Hitlera utml.vai kādreiz personiski netīkama cilvēka attēlus. Ja pret visiem viņiem nerodas vienāda iekšējā izjūta – Mīlestība, tad joprojām darbojas ego, kas vērtē un dala: labs, slikts utt. Parasti šo pārbaudījumu iztur tikai tie, kas pilnībā dzīvo pēc principa: “Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek“. Tādu cilvēku uz Zemes laikam ir samērā maz – lasīts par tādiem daudz, bet savā dzīvē vēl nevienu tādu neesmu satikusi, kaut arī ļoti daudzi no satiktajiem pretendējusi uz šādu savas esības stāvokli. Šim stāvoklim ir viena vienkārša īpašība – to nevar notēlot – cilvēks tāds vai nu ir vai nav, un līdzko sākas citu “tiesāšana”, tā uzreiz skaidrs, ka cilvēks joprojām cīnās ar sava ego ilūzijām, meklējot tās citos un saskatot citos kā spoguļos to, kas pašiem piemīt.

Pavasara pulss

Pār sērsnas klājumu

Ar pūpolzaru rokās

Atnācis tik kluss
Pie ledus vārtiem
Ritmiski un neatlaidīgi
Klauvē pavasara pulss!
/Aija Štube/

ImageStarp Pūpolsvētdienu un Lieldienām

✿ ¸¸.•¨¯`✿ ¸¸.•¨¯`✿
Ar mīlestību, siltumu un prieku
Mums jādzīvo katru dienu.
Sveicu ar Lielo Dienu
Un tālāk – uz vasaru skrienu!
/Aija Štube/
✿ ¸¸.•¨¯`✿ ¸¸.•¨¯`✿
Image