Mērķis

Mērķis

***

Esiet, kas esiet,

Kļūstiet par tiem,

Kas vēl neesiet.

Kļūstiet par mērķi,

Ko sevī nesiet.

Ja nenesiet –

Atrodiet – ejiet!

*

Tikai ejot jūs dzīvojiet,

Tāpēc ejiet, ne reflektējiet

Un nevis uz citu nospraustu mērķi,

Bet savu – kaut vai caur ķēķi!

*

Nealkstiet naudu un slavu.

Pareizā ceļā tie pielips

Gribot vai negribot.

Mācieties lidot tam pāri

Ar zinātkāri!

*

Ne svešus sprediķus klausīt,

Ne dīvānā kaķi glaudīt –

Mērķis nav baudīt!

Mērķis ir radīt un būt,

Par īstu Cilvēku kļūt!

/Aija Štube/

***

Ceļi un strupceļi

Ceļi un strupceļi

***

Vai tu zini, kas mūs vieno?

Vai tu zini, kas mūs šķir?

Cauri labirintam skrienot,

Strupceļi ir jāatšķir.

*

Bet, ja brien pa mīnu lauku,

Likme viena – dzīvība.

Eju, mērķi redzot jauku –

Tur ir prieks un brīvība!

*

Varam tikties dabas takās,

Putnu dziesmās klausoties.

Gadās nonākt zvēru ķetnās,

Ļaužu sejās raugoties…

*

Riski būs uz katra ceļa.

Piedzimi – tev būs to iet!

Izvairies no gudrā Meļa.

Mērķis viņam – turēt ciet.

*

Nonāc tāda viltus varā,

Vārtiem priekšā akmens liels.

Grib, lai nonāc viņa barā,

Iedvešot, ka cits ir slikts.

*

Runā tādi, lai tos bīstas:

Pērles cūkām neberiet!”

Tikai pērles sen nav īstas,

Cūkas” – termins – iedvesiet!

*

Neklausi, ko katrs saka,

Tas var būt vien viltīgs flirts.

Vienmēr priekšā kāda taka,

Iet pa kuru? – Pateiks Sirds!

/Aija Štube/

***

Doma

Doma..

***

Mosties ar domu krāsainu,

Bradā pa zāli rasainu.

Putnu balsis skan telpā

Kā dabiskā meditācijā.

*

Rīta saule lai sasilda,

Sirdi ar gaišumu pilda;

Ja arī diena būd trauksmaina –

Tā dabas harmonijas aina.

*

Viss notiks tad, kad tam jānotiek.

Vien bedres citiem nerociet…

Visam sīkam domas pāri iet,

Kaut reizēm parotaļājas mazliet.

*

Doma ir mērķis, spēka vārds

Vairākkārt piesaukts un skandināts.

Un pienāk diena, kad Tu un Mērķis Viens –

Gaismas un siltuma Sirds pavediens!

/Aija Štube/

***