Tag Archives: meli

by

Ceļi un strupceļi

Ceļi un strupceļi

***

Vai tu zini, kas mūs vieno?

Vai tu zini, kas mūs šķir?

Cauri labirintam skrienot,

Strupceļi ir jāatšķir.

*

Bet, ja brien pa mīnu lauku,

Likme viena – dzīvība.

Eju, mērķi redzot jauku –

Tur ir prieks un brīvība!

*

Varam tikties dabas takās,

Putnu dziesmās klausoties.

Gadās nonākt zvēru ķetnās,

Ļaužu sejās raugoties…

*

Riski būs uz katra ceļa.

Piedzimi – tev būs to iet!

Izvairies no gudrā Meļa.

Mērķis viņam – turēt ciet.

*

Nonāc tāda viltus varā,

Vārtiem priekšā akmens liels.

Grib, lai nonāc viņa barā,

Iedvešot, ka cits ir slikts.

*

Runā tādi, lai tos bīstas:

“Pērles cūkām neberiet!”

Tikai pērles sen nav īstas,

“Cūkas” – termins – iedvesiet!

*

Neklausi, ko katrs saka,

Tas var būt vien viltīgs flirts.

Vienmēr priekšā kāda taka,

Iet pa kuru? – Pateiks Sirds!

/Aija Štube/

***

by

Tumsa

Tumsa
***
Nebaidies paskatīties Tumsai acīs
Un ieklausīties, ko Tā tev sacīs!
Tumsa tev nemelos.
Tā parādīs, kā melos ietilpst
Gaismas masku rotaļas par eņģeļu tēmu,
Privātu paradīzi un privātu shēmu uz to,
Kurā gaismas rotaļu biedri iesvēta izredzēto…
Tumsa tevi netiesās.
Viss, kas notiek, ir tas, kam jānotiek.
Tumsa nav liekvārdīga.
Bieži tā vienkārši klusē,
Bet ja paskatīsies Tai acīs,
Tās taisnību parādīs!
/Aija Štube/
***
P.S. Senos laikos par tumšiem mēdza saukt viedos, jo viņi bieži vien runāja neparastus vārus un dzīvoja tautas vairākumam neizprotamu dzīvi, bet šāds dzīvesveids tautai saistījās ar nezināmo – tātad (lolaik) tumsu.

by

Inteliģentā…

Inteliģentā...

***

Ar tirgus sievu izlēcieniem

Tu staigā pa dzīves taku,

Tu tusē tikai ar inteliģentiem,

Kas valkā Armani fraku.

*

Tu visā meklē izdevīgumu,

Kaut pati – tukša muca.

Un to tu sauc par saprātīgumu –

Izlikties dārga caca.

*

Tev pareizi – solīt un nepildīt,

Liekuļot, melot un zagt,

Kabatā pigu rādīt

Uz tiem, kurus ērti ir slaukt.

*

To darot, tu citiem māci,

Kur pareizi komatus likt,

Vai derīgi citēt Lāci

Un kur ar godu var tikt.

*

Pašai tev sava maska

Ar seju saauga sen.

Uzskati kā no vaska,

Vērtības – panikā dzen.

*

Ikviens, kam ir sirdsapziņa

Jūt konkrētu robežu: Stāt!

To izsmej, jo kabatiņa

Tev skaļi brēc: Naudu vaig krāt!

*

Reiz teici, ka cilvēkus pārbauda

Ar slavu, varu un naudu,

Bet alki, lai tevi tās noglauda

Un pārdevies par šo baudu.

*

Kad saprati – godīgums zaudē

Un taisnībai allaž būs slāpt,

Tu nolēmi: lai mani saudzē –

Vieglāk pār līķiem man kāpt!

*

Tu apraki sirdsapziņu,

Kad juti, ka tā tevi grauž

Un devies uz to sētiņu,

Kur divkoši tīklus sev auž…

*

Tirgū par taviem gājieniem

Atbildēt nāktos tūlīt –

Tur nenoslēptos aiz mājieniem:

Par to es runāšu rīt!

*

Ar zilu aci, bez zobiem

Pēc taisnības varētu brēkt,

Un varbūt sākt domāt par robiem,

Ko prāts no citiem liek slēpt.

/Aija Štube/

***