***
Tās, kas pār vaigiem līst,
Nav asaras, bet lietus lāses.
Tāds laiks, kad sajaukt var visu –
Es šorīt iedegos, ne dzisu!
/Aija Štube/
***
Tag Archives: lietus
Līst…
***
Lietains rīts.
Viss miglā tīts.
Sapnis pārtraukts
Paliks nenoskatīts.
***
Ārā līst,
Dvēselē brūces dzīst.
Gribās izteikties dzejā,
Un iemest to visu sejā.
Tikai nezinu kam…
Varbūt Nelabajam?
Bet Nelabais
Uzsmaida Labajam,
Redzot to klusām
Aizejam.
Ārā līst.
Brūces dzīst.
Domas nerātni
Apkārt klīst.
/Aija Štube/
***
Lietus
***
Lietus līst ik dienu,
Tādēļ lūdzam vienu:
Mākoņvālu pabīdīt,
Lai var sauli ieraudzīt.
/A.Š./
***
Dabas fotogrāfs
***
Savāds rudens šogad mums-
Lietus līst un līst un līst…
Aiziet garām medījums
Dabas fotogrāfiem.
*
Siltums mums šai vakarā –
Svece tumsā deg un deg…
Tādāļ šajā sakarā,
Manis dēļ, lai līst!
*
Rudenī šai istabā
Pie sveces liesmas sildoties,
Tu manām vēlmēm izdabā
Kā dabas fotogrāfs.
/Aija Štube/
***
Vakar
***
Vakar vēl ziedēja pienenīte,
Šodien to plosa rudens vēji,
Šļācas lietus saules sejā,
Un kāds par to visu izrunājas
Šausmīgi sliktā dzejā. 🙂
/Aija Štube/
***
Vējš
***
Vējš man izrauj lietussargu no rokām
Un iesviež peļķē, ar rudens lapām pilnā.
Pārvaru vēja pretestības spēku ar mokām,
Un drīz jau guļu ar izplestām rokām
Kaut kur starp peļķēm, lietussargu un mašīnām…
*
Uz mani kāds kliedz:”Vai tev dzīvība dārga?”
Manu seju mazgā lietus pavisam kluss.
“Kliedziet uz vēju” – skan mana balss tik vārga,
Man dārgāks ir miers, sen pāri plūst trokšņu kauss…
*
Kļūstu par rudens lapu, kas no koka atrāvusies krīt,
Un krītot virpuļo vēja vadītā dejā.
Lapu kaudzītē pamodīšos jau rīt,
Lietus atkal klauvēs manā kļavlapas sejā…
*
“Vai tev šī dzīvība nebija dārga?” – jautās dabas gari,
Un es teikšu, ka nē, jo paļaujos uz pavasari.
Ja kāds sacīs: ”Šeit glābiņu atrast vēl vari”,
Es pasmaidīšu kādam un teikšu:”Tā pats arī dari!”
/Aija Štube/
***
Vasaras lietus
***
Vasaras lietus mērķtiecīgi appludina manu pilsētu.
Bez liekas trauksmes labāk iet basām un atcerēties par to cukuru…
Neizkusīsim, pat, ja samirksim līdz pēdējai vīlei.
Šodien ir jāpadodas dabai – jāatdodas, jāļaujas tās spēlei.
*
Labi, ja liekās domas un sajūtas – kā pīlei ūdens.
Lai lāses nāk pār galvu, notek pār spalvu un izslāpušajā zemē krīt.
Jāatceras, ka daudz smaguma mums vēl tikai priekšā,
Bet par to nedomāsim šorīt – padomāsim par to rīt!
/Aija Štube/
***
Pavasara laika ziņas
Daudzviet līs
un pār zemi –
pēc patiesas laimes
izslāpušās –
raibs ziedlapu lietus
ar veldzējošu svētību
birs.
***
Rīt spīdēs saule,
reibinās ceriņi,
un gaismas piesātinātā
pasaule
dalīsies ar cilvēkiem
savā smaržu melodijā.
***
Vietām pūtīs vējš,
un pirmās pieneņu pūkas
ar ziedlapiņu krusu
griezīsies virpuļdejā
pavisam klusu.
***
Cilvēkiem sirdis uzzied,
ziedonis pāri iet
un pāriet.
Visa zeme
dabas harmonijā
dzied.
/Aija Štube/
rudraija 