Ej un dari!

Ej un dari!

***

Dzīvotgribas vācelīti savāciet man ceļā līdz.

Došos nezināmā vietā – pašā elles rīklē.

Domājams, ka tur neviens nevienam nepalīdz,

Varbūt tikai nagus, ragus asina un vīlē.

*

Kas tad sūta mani laisties tādā tumsas dzīlē?

Liktenim ir noteikumi, man ir izvēle.

Iet vai neiet? Nebūt? Būt? Kauliņi tiek mesti.

Tā ir manas brīvās gribas brīva pavēle.

*

Varbūt neredzēšu sauli, vismaz kā uz Zemes.

Varbūt palaidīšu garām visu pavasari.

Un varbūt, ka pietrūks man atgriešanās dziņas,

Tomēr kauliņi ir mesti – tātad: ej un dari!

/Aija Štube/

***

Brīvā griba, vadāmā…

na-beregu

***

Ja liktens visu dzīves vada,

Tad kur šeit brīvā griba dzīvi rada?

Tu izvēlies un ej pa ceļu citu,

Bet rezultātā galapunkts tas pats.

*

Un rodas jautājums – vai vadāmi ar pulti,

Vai zemapziņas kods liek savos labirintos klīst?

Un visas jogas, treniņi un semināri

Apstiprina to, kas lasāms grāmatās:

*

Kā savā pasaulē gūt mieru?

Mierā – prieku, laimi, līdzsvaru?

Bet cik šis ieguvums ir īsts?

Vai apakšā jau nesmej ilūzija?

*

Un ja tev pēkšņi mainās apkārtējā vide –

Ne eņģeļi, bet dēmonpagrīde?

Pie sevis velk un vilina un gaida,

Kad pietrūks pacietības smaidīt nelaimē.

*

Un nāk vēl kāds, kas iespiež labo dziļi

Tai elles nostūrī, kas viņam pazīstams.

Tad sveiki, gaišie garīgie un tie, kas viņiem tic,

Tev kāpnes neiedos, lai izrāpies no celles.

*

Bet uzradīsies glābēji, kas pārzin elles baismas.

Tie zinot īsto taciņu no tās, bet viņu pavadībā.

Jo visas citas – māņi, ilūzijas, grēks,

Bet viņu “dievs” un skaidrojums ir patiesība…

*

Ja liktens visu vada šā vai tā?

Kur brīvai gribai atstāta ir vieta?

Jo atnāk Notikums un pasmejas par visu,

Viņš atņem brīvību un spēlējas ar to.

*

Dod mācības: tu sevi sakārto,

Un maini režīmu un ēdienkarti arī,

Bet nemainās nekas tik nozīmīgi tieši,

Lai varētu tam noticēt pavisam cieši.

*

Ir brīva griba cilvēkā un viņš to vada,

Un nevis datorspēlē “dievi” avatārus rada.

Kas izlemt spēj tik šauros rāmīšos

Datorprogrammas ciešos ietvaros.

*

Bet varbūt sūtīt fatālismu zemi ēst

Un sākt ar nagiem kaut vai zemi plēst?

Pa īstam, tā no sirds, bez pamācībām.

Un skaties – uzduries tu jaunām patiesībam!

*

Brīvā griba – brīvi darboties

Ik brīdi, lai vai kur tu esi.

Kaut ārpusē ir ilūziju pilis, eņģeļi vai elle

Atslēga ir apzināta atbildība arī tur.

/Aija Štube/

***

Mūsu gals ir jaunā sākumā

Mūsu gals ir jaunā sākumā

***

Mācies smaidīt klusā stundā

Tad, kad ceriņziedā laime mirdz.

Nevajag domāt, ka zeme nav Laimes Mātes māja –

Pagurušais reiz piecēlās un tālāk ceļā gāja.

Viņš neticēja, ka galā to sagaida nāve,

Jo nāve nepastāv ziedošā pasaulē –

Tad jau ik sapnis ir nāve…

Nāve pastāv cilvēku iztēlē,

Bet mūsu priekšā ir izvēle.

Plašā dzīves jūrā peldam,

Pašā dziesmas centrā dejojam,

Gaisā kā puteklīši virmojam –

Laimes bērni šajā pasaulē.

Mūsu gals ir jaunā Sākumā!

/Aija Štube/1987/

***

Vēlēšanas

Vēlēšanas
***
Ceturtais oktobris – nemierīgs prāts,
Smadzenes skolotas reklāmās…
Viens otram prasa: “tu zini, par ko?
Kā atrast sarakstos patieso?”
Vai nav vienalga – izzīlē
“Gaismas dvēseli” vislabāko!
Kolāžu sistēmas salīmē,
Noliec svecīti baznīcā,
Lai ievēlēta tiktu tieši tā,
Kura staigājot sudrabā…
Rīmēt jau varu, cik tikai gribu,
Arī parādīt visiem pigu.
Darīšu tā, kā gribēšu pati –
Pāri tam visam trauc Dzīves rati!
/Aija Štube/

***

Mātei

Image

***

Tu radītāja – dzīvības devēja,

Apzināti vai nē,

Bet tu radi jaunas pasaules

Un virzienu tām dod –

Uz kurieni attīstīties:

Pēc mīļuma, dailes un labā,

Vai slavas, naudas un varas dzīties?

Bet varbūt šo izvēli izdarām paši,

Ja gadās šai pasaulē pamaldīties?

Un varbūt viss notiek mainoties,

Jo dzīvē nav sastinguma.

*

Lai kā arī būtu ar cilvēku dzīvi

Un ceļu, pa kuru tiem iet,

Es vēlos tev pateikties, māt,

Ka sirds tava mīl un cieš,

Ka esi, kāda esi,

Un, ka tādēļ esmu es!

***

/Aija Štube, 11.05.14.- Māmiņu dienā/

*