Nemiers

Nemiers

***

Spožums un posts ir tas, kas tev nemieru rada,

Bet pievilts tavs gars, jo nebija senatne tāda,

Par kādu tev stāstīja tā, kura fantazēt prot.

Tavam garam tā važas, ne patiesu brīvību dod!

*

Aizmirsti visu, kas teikts un ko vēlies dzirdēt!

Tad parasti stikliņi pārstās kā dimanti mirdzēt.

Viltus vieduma stāstniece sen jau to visu zin,

Bet atklāt kārtis tā nevar – šo dzīvi tā plaši svin.

*

Bet viss tavā ziņā – mieru vai nemieru svērsi.

Ko pļaut esi taisījies, pašlaik to kaislīgi sēsi…

Cik brīva ir griba, tik nebrīvs ir paša prāts,

Vai savaldīt spēsi to? – tieci tu uzrunāts!

/Aija Štube/

***

Izlaušanās

Izlaušanās

***

Es izlauzīšos gaismā un būšu,

Kādam par brīnumu vai pieredzi kļūšu.

Ja viss atkarīgs no gribasspēka,

Laiks atteikties no negribēt grēka!

*

Es akmens džungļos uzziedēšu,

Ar savu klātbūtni skumjos dziedēšu.

No drūmā bezcerības sprosta

Izvilkšu kā glābšanas josta.

/Aija Štube/

***

Brīvā griba, vadāmā…

na-beregu

***

Ja liktens visu dzīves vada,

Tad kur šeit brīvā griba dzīvi rada?

Tu izvēlies un ej pa ceļu citu,

Bet rezultātā galapunkts tas pats.

*

Un rodas jautājums – vai vadāmi ar pulti,

Vai zemapziņas kods liek savos labirintos klīst?

Un visas jogas, treniņi un semināri

Apstiprina to, kas lasāms grāmatās:

*

Kā savā pasaulē gūt mieru?

Mierā – prieku, laimi, līdzsvaru?

Bet cik šis ieguvums ir īsts?

Vai apakšā jau nesmej ilūzija?

*

Un ja tev pēkšņi mainās apkārtējā vide –

Ne eņģeļi, bet dēmonpagrīde?

Pie sevis velk un vilina un gaida,

Kad pietrūks pacietības smaidīt nelaimē.

*

Un nāk vēl kāds, kas iespiež labo dziļi

Tai elles nostūrī, kas viņam pazīstams.

Tad sveiki, gaišie garīgie un tie, kas viņiem tic,

Tev kāpnes neiedos, lai izrāpies no celles.

*

Bet uzradīsies glābēji, kas pārzin elles baismas.

Tie zinot īsto taciņu no tās, bet viņu pavadībā.

Jo visas citas – māņi, ilūzijas, grēks,

Bet viņu “dievs” un skaidrojums ir patiesība…

*

Ja liktens visu vada šā vai tā?

Kur brīvai gribai atstāta ir vieta?

Jo atnāk Notikums un pasmejas par visu,

Viņš atņem brīvību un spēlējas ar to.

*

Dod mācības: tu sevi sakārto,

Un maini režīmu un ēdienkarti arī,

Bet nemainās nekas tik nozīmīgi tieši,

Lai varētu tam noticēt pavisam cieši.

*

Ir brīva griba cilvēkā un viņš to vada,

Un nevis datorspēlē “dievi” avatārus rada.

Kas izlemt spēj tik šauros rāmīšos

Datorprogrammas ciešos ietvaros.

*

Bet varbūt sūtīt fatālismu zemi ēst

Un sākt ar nagiem kaut vai zemi plēst?

Pa īstam, tā no sirds, bez pamācībām.

Un skaties – uzduries tu jaunām patiesībam!

*

Brīvā griba – brīvi darboties

Ik brīdi, lai vai kur tu esi.

Kaut ārpusē ir ilūziju pilis, eņģeļi vai elle

Atslēga ir apzināta atbildība arī tur.

/Aija Štube/

***