Tag Archives: gaisma

by

Pretī Nemirstībai

Pretī Nemirstībai

***

Tur tālumā aiz pelēkajiem dūmiem,

Aiz kalniem melnajiem, kas sirdi spiež,

Es redzu baltu apvārsni,

Aiz tā mirdz spoža zvaigzne

Vientulībā – kā tūkstots Saules!

Un mazu atspulgu es savā sirdī redzu.

Zvaigzne nesasniedzamā un tālā,

Bet tik savādi un apskaidroti tuva,

Ka viņas siltumu un elpu sevī jūtu.

Tu mirdzošā, tev pretīm dodos droši,

Vien Zemes pievilkšanas spēks man neļauj pacelties,

Un dūmi pelēkie vēl acīs kož, liedz redzēt tavu sirdi.

Ceļu rādi, mana Rīta zvaigzne,

Ar siltu prieka vilni apskaidro!

Tad spēšu pārlēkt aizām melnajām un bezdibeņiem,

Pat nemanot, ka tā bij’ nāve dažiem.

Tu – Nemirstība. Tev es ticu.

Es – sirdī nemirstīga, tevī iet mans ceļš.

Tik nepievil un neizgaisti dūmos,

Caur tiem man klīstot, bieži spēki zūd.

Un ja pavisam tevi pazaudēšu,

Es atradīšu tevi pati sevī,

Un pacentīšos noticēt pat tam!

/Aija Štube/1989/

***

by

Pasaulē

10390486_1487922388106473_7232308640624405285_n

***

Pasaulē apjukums valda –

Katrs dzīvo, kā var.

Ir ilūzija tik salda,

Kas cilvēku dvēseles skar.

*

Un cilvēki notic it visam,

Kas labākus laikus sola,

Guļ tālāk uz pēļu cisām,

Ir internets viņu skola.

*

Lūk, vāvuļo “pravieši”, “guru”:

“Ir atvērti kārtējie Vārti!

Uzvelciet sirdī sev buru,

Lai garām iet tumsas dārdi.”

*

Bet gaismas saucēji paši

Ar naidu pret “tumšajiem” iet,

Un atvērtie Vārti aši

Tiem pašiem tādēļ ir ciet.

*

Pasaulē apjukums valda,

Vēl ticēt cilvēce vēlās,

Ka ne jau vara un nauda,

Bet uzvar Idejas cēlās.

*

Un sava taisnība ir

Katram, kas sirdsbalsij notic,

Kaut dzīvē vēl neatšķir,

Kas paša, ko iedvesis cits.

*

Tāpēc vēl kādu laiku

“Aklums” būs pieprasīts.

Lai ērtāk nolaistu tvaiku,

Šis likums ir nerakstīts.

*

Vien Atmostoties tu redzi –

Pats cilvēks ir Vārti uz To.

Un liesma, ko citos dedzi,

Atver Sirdsgaidīto!

/Aija Štube/

***

by

Saulgriežu spēkā

Saulgriežos 2014.

***

Gaisma pār tumsu uzvaru svin.

Saulgriežu Spēku visi labi zin.

Ejam ķekatās, maskas liekam,

Lai pāri nedienām ātri tiekam!

*

Šajā gadsimtā steidzas ikviens.

Garām ejot – Tavs pieskāriens.

Ja šajā steigā mērķi rodi,

Ātrumā neapgāz zemeslodi!

*

Atnāc vakarā, būsim divatā,

Atstāj steigu citā kabatā.

Spēlēsim spēli Saulgriežu spēkā –

Skaties, kā sidraba gaismiņas lēkā!

/Aija Štube/

***

by

Likten’s liek…

Liktens liek

***

Kaut tagad esmu Tumsā,

Sen zinu, Gaisma kur mīt,

Kamēr tūkstoši Tumsas priekšā,

Kā Gaismai tai ticot, krīt.

*

Es spēlējos tā, kā nebija atļauts dieviem,

Un šo to iemācījos no saviem sviedriem,

Vai jūsu “labdarību” īstais vārds nav uzdzīves,

Kurās jūsu rotaļlietas – aizmigušo dzīves?!

*

Reiz Zinošie labticīgos atdeva Tumsas garam,

Un ironiski pateica: “Kā gribam, tā daram, jo varam!”

Bet tagad uz balta mūrīša sēžot jūs sakāt:

“Tos tumšos draņķus sen vajadzēja pakārt!”

*

Es slīku un iemācījos elpot zem ūdens,

Ledus vāku pāragri uzlika aukstais rudens…

Kā domājat, cik vērta ir jūsu “eņģeliskā” elpa,

Ja ar vārdiem bez darbiem piesārņota kārtējā telpa?

*

Manā sirdī līdz spalam iedūrās asmens,

Galvu šķaidīja no muguras mests akmens…

Lai jums visas “labdarības” taisnīgi atmaksātas tiek!

Tā ne es, bet Likten’s pateikt liek!

/Aija Štube/

***

by

Kas ir Patiesība?

Kas ir Patiesība

***

Miglains rīts un migla dvēselēs.

Kurš vakar vinnēja, tas šodien paspēlēs.

Mēs visi piedalāmies šajās paslēpēs,

Ar klusu cerību – kāds veiksmi novēlēs.

*

Bet patiesība asā gaismas starā

Atklāj visas intrigas šai barā,

Un aizvainotie vēlas doties karā,

Jo visi esam gaismas stara varā.

*

Teic: patiesība žēlsirdīga nav – tā brūces atrauj vaļā,

Tā pakritušam roku nedod, bet vēl izlamā.

Bet jūs kāds maldina, jo īsta PatiEsība nebrēc balsī skaļā,

Tā – līdzjūtībā, siltā dzīvībā un SirdsApziņā.

/Aija Štube/

***

by

Tu zini

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Saulaina septembra diena

Iepretī cilvēces neprāta tumsai.

Tai iešu es pretī viena –

Pretī “gaismai” karikatūriski baisai…

*

Aizlido spocīgi iznīcinātāji,

Daži saka: tie miera putni…

Sociālajos tīklos “vārās” vārdos spīdzinātāji,

Sūta uz pārrunām savādu sūtni…

*

Esiet gudri kā čūskas

Šajos laikos, kad balts mēdz būt melns,

Kad murgos no miega jātrūkstas,

Jo drauga maskā ir “velns”…

*

Saulaina septembra diena.

Tu zini, kas esi, kur ej.

Un tādēļ nav ceļā neviena,

Kas uz karavānu rej.

/Aija Štube/

***

by

Prom no pilsētas, kas vārās…

WP_20140721_009
***
Viss pa vīlēm un uz pusēm
Pārraujams un sadalāms.
Un visvairāk tiem, kas klusē,
Atņemams un norakstāms.
*
Skaļi vārdi, pērkondārdi
Atņem prieku man un tev.
Labi vēl, ka nenospārda,
Vēlmē pielīdzināt sev.
*
Prom no pilsētas, kas vārās
Pati savās atraugās.
Mūs ved Daba prieka ratos –
Gaiss un upe pabaros!
*
Te par brīvu un uz pusēm
Dāvināms un atdodams,
Bet mēs paši tumsas pusē
Meklējam, kur Noslēpums…
*
Izgaismojas tumšā puse,
Aizbēg rēgi pagrabā.
Tur, kur ejam – gaisma pulsē,
Noslēpumus saglabā.
/Aija Štube/
***

by

Doma

Doma..

***

Mosties ar domu krāsainu,

Bradā pa zāli rasainu.

Putnu balsis skan telpā

Kā dabiskā meditācijā.

*

Rīta saule lai sasilda,

Sirdi ar gaišumu pilda;

Ja arī diena būd trauksmaina –

Tā dabas harmonijas aina.

*

Viss notiks tad, kad tam jānotiek.

Vien bedres citiem nerociet…

Visam sīkam domas pāri iet,

Kaut reizēm parotaļājas mazliet.

*

Doma ir mērķis, spēka vārds

Vairākkārt piesaukts un skandināts.

Un pienāk diena, kad Tu un Mērķis Viens –

Gaismas un siltuma Sirds pavediens!

/Aija Štube/

***