***
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr es dziedinu spārnus,
Kamēr lidojums nešķiet
Prieka un spēka pilns.
*
Pagaidi mani mazliet,
Kamēr sadzīst tās brūces,
Kuras sāp vēl aizvien,
Tadēļ grūtāk ir lidot.
*
Pagaidi mani mazliet –
Arī es tevi gaidīšu,
Tad, kad tev kādudien
Apdzisīs dzīvotgriba.
*
Negaidi mani vien tad,
Ja viena projām dodos,
Un neatgriezties nekad
Tev un citiem solos.
/Aija Štube/
***
***
Dzīvotgribas vācelīti savāciet man ceļā līdz.
Došos nezināmā vietā – pašā elles rīklē.
Domājams, ka tur neviens nevienam nepalīdz,
Varbūt tikai nagus, ragus asina un vīlē.
*
Kas tad sūta mani laisties tādā tumsas dzīlē?
Liktenim ir noteikumi, man ir izvēle.
Iet vai neiet? Nebūt? Būt? Kauliņi tiek mesti.
Tā ir manas brīvās gribas brīva pavēle.
*
Varbūt neredzēšu sauli, vismaz kā uz Zemes.
Varbūt palaidīšu garām visu pavasari.
Un varbūt, ka pietrūks man atgriešanās dziņas,
Tomēr kauliņi ir mesti – tātad: ej un dari!
/Aija Štube/
***
rudraija 