VarBūt rītDiena pieNāks,
VarBūt nePienāks vairs…
VarBūt pašai būs jāiet
Pretī Rīta dienai…
Nu jau paVisam jaunai –
Vēl nepieDzīvoTai.
CeļaZīmju uz To
Un saLīdzinājumu nav,
Bet kamēr gaidām to –
PieNāks vai nepieNāks,
Dzīves spēļLietu laukumā
Viss īsts tikai izskatās.
Jūsmot, mīlēt un ciest –
NoZīmē – reaģēt.
Jāsāk pašai iet,
Jāsāk uzVarēt!
/Aija Štube 27.02.2014./
***
Cauri džungļiem
Cauri mežiem
Cauri pilsētām
Cauri pļavām
Dzīves upe
Krāšņi krāčainā
Līkumu līkumiem
Šķēršļus pārvarot
Izlaužas saulainā
Mierpilnā brīvībā.
/Aija Štube 15.08.2013./
***
***
Balts rožu krūms
Un pāri saule balta.
Kad prāts ir drūms
Un sirdī bulta salta,
Tīk mazliet pieliekties
Un saldu smaržu tvert.
Lai dzīves ceļš top gaišs! –
Tā gribās iekliegties
Un rīta rasu dzert
No rožu ziedlapām
Tik maigām,
Ka saltums mirklī gaist;
Silts prieka vilnis plūst,
Ap sirdi mierīgi
Un harmoniski kļūst.
/Aija Štube/
***
rudraija 