***
Ko gan saprāts dara ar mani?
Kamēr dzīvo, teic’ – skani.
Skani kā mūzika klasiskā,
Skani kā dzeja grāmatā,
Skani kā reibonis dejā,
Skani kā prieks brīvībā.
Vienkārši dzīvo un skani!
/Aija Štube/
***
Tag Archives: dzeja
Ak, vai, cik žēl…
***
Pilsētā uzradusies banda – vārdu un ideju zagļi.
Tikai iepīti driskās, lēti un neīsti augļi…
Sanāk šiem marodieriem, pasteigties, ja nu kas…
Tāpēc mērkaķa tempā grāmatas izdotas.
Nav pirmavotiem žēl, tikai žēl pašu ideju zagļu;
Ja nu vārdu vietā, kāds paņem tiem citu kaut ko?
Citu – vērtīgāku, bet tāda būs viņu karma,
Jo tā tas Dabas likums darbojas.
Vēlāk daudzi tomēr labojas.:)
/A.Š./
***
Rudens deja
***
Rudens zelts ir tavā sejā –
Mūžam jaunā, dzīvīgā.
Un tu saki – ejam dejā,
Virpulī kā pasakā!
*
Un es ļaujos, es jau eju,
Bārstu lapas, ālējos,
Simtiem krāsas krīt uz leju,
Spraužu matos savējos.
*
Mūsu deja ir bez smeldzes –
Atkal pavasar’s būs klāt!
Apkārt dabā tik daudz veltes,
Gribu tās tev dāvināt!
/Aija Štube/
***
Brīvība un programma
***
Pastāsti man pasaku par mūžameža dzīvi –
Kā tur visi pasaktēli rosās, strādā brīvi!
Pastāsti par karaļpili, kurā Labais valda,
Tādēļ visiem pavalstniekiem dzīve tur ir salda.
*
Saki, šāda pasaciņa programma vien esot,
Paši varoņi kā krustu savu lomu nesot?
Sapņojot par cilvēkiem, kas Brīvību tiem dotu –
Dažai labai apnicis lidot tik ar slotu…
*
Programmētājs pacentās – deva dzīvi citu,
Iestājās tur anarhija – nosauca par sliktu.
Varbūt arī pasaktēli nevar mainīt lomas –
Grūti tiem kā cilvēkiem vadīt savas domas.
*
Brīvība nav citādība, tā ir atbildība,
Saprātīga sadarbība, arī palīdzība.
Brīvībai ir jāpiedzimst katra paša Sirdī,
Tikai tad šī Brīvība Dzīves koku dzirdī.
*
Tad nav domas otram kost, bedri rakt un laupīt.
Brīvība dod impulsu – visu dzīvo taupīt.
Brīvība nav programma, kuru gribās mainīt,
Un ar “tautas kustību” vienam otru baidīt.
*
Pasaka ir programma, kurā vadām dzīvi,
Kurā katrs domātājs tiecas piesaukt brīvi.
Kamēr Sirdī brīves nav – viss ir tikai maldi,
Beidzot sevī atmodies – pietiek gulēt saldi!
/Aija Štube/
Vēlēšanas
***
Ceturtais oktobris – nemierīgs prāts,
Smadzenes skolotas reklāmās…
Viens otram prasa: “tu zini, par ko?
Kā atrast sarakstos patieso?”
Vai nav vienalga – izzīlē
“Gaismas dvēseli” vislabāko!
Kolāžu sistēmas salīmē,
Noliec svecīti baznīcā,
Lai ievēlēta tiktu tieši tā,
Kura staigājot sudrabā…
Rīmēt jau varu, cik tikai gribu,
Arī parādīt visiem pigu.
Darīšu tā, kā gribēšu pati –
Pāri tam visam trauc Dzīves rati!
/Aija Štube/
***
Tumsa
***
Nebaidies paskatīties Tumsai acīs
Un ieklausīties, ko Tā tev sacīs!
Tumsa tev nemelos.
Tā parādīs, kā melos ietilpst
Gaismas masku rotaļas par eņģeļu tēmu,
Privātu paradīzi un privātu shēmu uz to,
Kurā gaismas rotaļu biedri iesvēta izredzēto…
Tumsa tevi netiesās.
Viss, kas notiek, ir tas, kam jānotiek.
Tumsa nav liekvārdīga.
Bieži tā vienkārši klusē,
Bet ja paskatīsies Tai acīs,
Tās taisnību parādīs!
/Aija Štube/
***
P.S. Senos laikos par tumšiem mēdza saukt viedos, jo viņi bieži vien runāja neparastus vārus un dzīvoja tautas vairākumam neizprotamu dzīvi, bet šāds dzīvesveids tautai saistījās ar nezināmo – tātad (lolaik) tumsu.
Līksmībā par rudens faktu
***
Uzausa diena – kā no īsta zelta,
Saule debesīs tronī celta!
Apgaismo pasauli,
Kam skumji raudi?
Ej ārā – rudens priekus baudi!
*
Gribi atsperties uz zaļa zara,
Bet visi trūd un brakšķ no svara…
Zemes pievilkšanās vara
Kādam prieku, citam sāpes dara…
*
Rudens pasaka vasarai – Čau!
Saule tik silta un zenītā nav.
Nāksies pieņemt rudens faktu
Ar visu toleranci un taktu.
/Aija Štube/
***
Tu audz!
***
Tik ļoti tev gribās ko gaišu par laimi sacerēt,
Bet laime slēpjas aiz stūra un garu degunu rāda…
Ja notiek tā pārāk bieži, sāc lāstu šo iemīlēt,
Un melis šķiet ikviens – par prieku, kas tiekoties stāsta…
*
Tu saki: es redzēju baltu, bet manā pusē bij’ melns
Tas tēls, kuru tu jau pielūdz kā sektants līderi.
Vai tiešām uz Zemes jau šķiro: kas eņģelis, kas velns?
Cik daudziem tā “aizbrauc jumti” – gan koka, gan šīferi…
*
Ja ļoti gribās ko gaišu, tad ej un skaties uz Sauli,
Un atceries – arī uz Saules ir melni plankumi.
Bez viedokļa balti un klusi ir arī miroņa kauli…
Bet atceries, ka bez melnbaltā, ir krāsaini jaukumi!
*
Ir dāliju krāsainība un ikgada lapu zelts,
Ir tumsā kāds uguni kūris un vēsumā sildījies,
Ir apsūnojis akmens kā tronis Dabā celts –
Ar siltiem laimes mirkļiem tavs Kauss ir pildījies!
*
Kad Kausā nebūs vairs vietas – tā nektārs pāri līs,
Tu aizmirsīsi maldus, dzīves brūces ātri dzīs!
Lai Kauss ātrāk piepildītos, ir pagaidām darba daudz,
To darot, tu mācies atšķirt, saprast, mīlēt – tu audz!
/Aija Štube/
***
Kopā paBūt
***
Reizēm gribās aiziet projām no visiem un visa:
No cilvēkiem, kuri daudz runā, paši īsti nezinot, ko,
No tiem, kuru uzskati mainās ik dienas, ik minūtes,
No tā, ko pavēstī ziņās, izlasa avīzēs.
Aiziet pie klusētājiem, ar kuriem var nerunāt,
Ar kuriem var kopā paBūt un visu sarunāt.
/Aija Štube/
***
Vanagi
***
Vanagi šovasar saplosīja
Visus pagalma baložus.
Manā acu priekšā –
Spalvas, asinis, nāve…
Savairojušies – pārtika gūstama viegli.
Un tad sākās asinis un nāve citur…
Pie cilvēkiem, kurus citi cilvēki
Sāka dalīt: pareizajos un nepareizajos.
Nepareizos drīkstot saplosīt?
Vai baloži bija nepareizi?
Fotogrāfijā baložu pārītis
Uz mana balkona vēl mierīgi snauž
Un nenojauš, ka nedaudz vēlāk
Viņu miers būs nāvē.
Daudzi cilvēki fotogrāfijās,
Kurās vēl nesen smējās,
Nu jau dodas citās –
Viņpasaules dejās…
/Aija Štube/
***
rudraija 