Viens otram

© Christian Schloe

***

Sunim Funim bija Vējš,

Ezītim miglā bija Lācītis,

Vinnijam Pūkam bija draugi

Un zāģu skaidas galvā,

Kuras, iespējams, ļāva

Dzīvi uztvert optimistiski.

Kaķītim bija viņa dzirnavas,

Un spēja piedot visiem un visu –

Lai labāk vairojas prieks!

Kaijai Džonatanam nebija draugu.

Viņš bija Pilnības meklējumos,

Vēl nezinādams, ka Pilnība,

Kādu viņš meklē, nemaz neeksistē.

Džonatana “Pilnība” gaidīja viņu jau sen.

Vai viņš to atradīs? Vai viņa viņu pazīs?

Vai viņi sapratīs, kas viens otram ir?

/Aija Štube/

***

Šim stāstam nav nobeiguma

Šim stāstam nav nobeigums

***

Tavi mīļie vārdi

Sirdij atsalt liek.

Pati brīnos, ka tādi

Man milzu daudzumā tiek.

*

Rožu kalnus tu dāvā

Un vēl visu ko, kas man dārgs.

Jūtos kā melodrāmā

Tik košā un kaislīgā.

*

Kas mēs viens otram esam?

Draugi vai vēl kaut kas?

Tā ejot, mēs satiekam daudzus,

Bet retais kļūst savējais.

*

Tu savējs pēc dvēselē lemtā

Kas esmu tev – izdomā pats.

Kā Vinnijam Pūkam medus,

Kā ezītim zvaigžņu nakts,

*

Kā baltajam zirgam migla,

Kā vēja sunim pats vējš,

Kā kādam iespēja līdzēt,

Vienkārši tā – par neko.

*

Un veltīgi, svešais, to dzēs –

Šim stāstam nav nobeiguma

Kamēr dzīvojam mēs.

/Aija Štube/

***

Tu zini

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Saulaina septembra diena

Iepretī cilvēces neprāta tumsai.

Tai iešu es pretī viena –

Pretī “gaismai” karikatūriski baisai…

*

Aizlido spocīgi iznīcinātāji,

Daži saka: tie miera putni…

Sociālajos tīklos “vārās” vārdos spīdzinātāji,

Sūta uz pārrunām savādu sūtni…

*

Esiet gudri kā čūskas

Šajos laikos, kad balts mēdz būt melns,

Kad murgos no miega jātrūkstas,

Jo drauga maskā ir “velns”…

*

Saulaina septembra diena.

Tu zini, kas esi, kur ej.

Un tādēļ nav ceļā neviena,

Kas uz karavānu rej.

/Aija Štube/

***

Par grāmatām un vērtībām…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Papīra grāmatas aizņemot vietas par daudz,

Modernos dzīvokļos tādas skatīt nav lemts.

Minimālisms ir topā: gulta, galds, TV un portatīvs dators,

Apkārt stilīgs tukšums un stūrī foto statīvs,

Lai pašbildes fiksētu, portālos liktu un refleksētu,

Un visu, kas virtuāls, apziņā piefiksētu.

Tas neaizņem vietas nemaz – tā saka gudri prāti,

Kas nejūt smaržu ziediem un neredz jēgu tiem.

Lai netā šie virtuāļi slavē web-brīvību,

Es ņemu rokās grāmatu un jūtu tur dzīvību!

/Aija Štube/

***

Grāmatas, ko kādreiz lasīju,

Bibliotekārei vienmēr prasīju,

Vēlāk pati šādu darbu strādāju

/Un par lasītāju vēlmēm gādāju.

/A.Š./

***

Grāmatās man vairāk Draugu īstu,

Nekā dzīvē īstu Cilvēku… /A.Š./

***

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb «Gaismas pils» oficiālā atklāšanas nedēļa, ar kulmināciju šodien. Dažas manas domas par grāmatu tēmu.

Vabūt…

Image

Kā tu vari zināt,
Kādi ir mani rīti?
Kādus smagumus cilāt
Kur atpūsties brīdi?

Varbūt es redzu gaismu
Vistumšākajā logā.
Varbūt es dzirdu dziesmu
Visdrūmākajā klusumā…

Varbūt man jūsu prieki
Kā sērīgi kapu zvani…
Varbūt tie, kas jums lieki
Ir labākie draugi mani…

Skaties savā dvēselē
Kamēr noreibs galva.
No tās dzelmes dziļumiem,
No tās bezgalības…
/Aija Štube/