***

Es aizgāju palīgot

Uz seno Spēka vietu.

Tur uzZied Uguns puķe

Pašā Jāņu vakarā.

*

Ja gribi – ejam

Saulgriežu dejā,

Uguns sejā

Raudzīsimies!

*

Gaišu guni naktī kūru,

Lai redz mani tuvinieki.

Daudzi tuvi neredzēja

Biezokņos maldoties.

Ieraudzīja sveši ļaudis –

Izrādās – Savējie!

*

Ja tu mīli Dievu, dabu,

Daudz par to nerunā;

Nodzīvo savu dzīvi

SirdsApziņā klausoties.

*

Ja tu soli, tad izdari,

Netenko kā grafomāns.

Paies laiki, zudīs vārdi,

Paliks darbs, kas padarīts.

*

Saki – liels zinātājs,

Grāmatnieks, filozofs?

Kur bij’ tava zināšana,

Kad otram jāpalīdz?

*

Mūžameža dzīlēs,

Pīlādžzaru spīlēs

 Atstāšu tavus

Ļaunvēlējumus.

*

Sensāciju kārie

Iet visiem pāri…

Es smejot pavēroju

Ziedu pļavā sēdēdama.

*

Es meklēju domubiedrus

Cilvēcības praktikai.

Vēl līdz šai dieniņai

Dažus, retus satikusi.

*

Svētki nāca, svētki gāja,

Sajūtās, atmiņās

Vērtīgo saglabāja

Sirdī kurts ugunskurs.

/Aija Štube t.dz.ritmos/

***