***
Kad mēs dejojam uz pasaules jumta,
Lūdzu, mūs netraucē – vari tikt nostumta,
Ar visām sekām un globālo krīžu cenām.
Tāpēc ļauj mums dejot un priecāties lēnām.
*
Kamēr mums nav ko dalīt – viss rit ideāli
Tātad beidziet dalīt to mantu.Vai tas tik nereāli?
Mēs esam savādāki – svešiem neizprotami
Divatā vai starp tādiem pašiem sastopami.
/Aija Štube/
***
***
Ko gan saprāts dara ar mani?
Kamēr dzīvo, teic’ – skani.
Skani kā mūzika klasiskā,
Skani kā dzeja grāmatā,
Skani kā reibonis dejā,
Skani kā prieks brīvībā.
Vienkārši dzīvo un skani!
/Aija Štube/
***
***
Man šodien gribas spēlēties
Kā mazai meitenei,
Un skaistas lietas vēlēties,
Kas patīk sievietei.
*
Man šodien gribas padejot
Ar senu tuvu draugu,
Un ik pa laikam pajokot
Ar savu acuraugu.
*
Man gribas bezrūpību –
Nevēlos plānot neko,
Kas robežojas ar nekaunību,
Kad kādam saku – Ej,beko!
/Aija Štube/
***
***
Rudens zelts ir tavā sejā –
Mūžam jaunā, dzīvīgā.
Un tu saki – ejam dejā,
Virpulī kā pasakā!
*
Un es ļaujos, es jau eju,
Bārstu lapas, ālējos,
Simtiem krāsas krīt uz leju,
Spraužu matos savējos.
*
Mūsu deja ir bez smeldzes –
Atkal pavasar’s būs klāt!
Apkārt dabā tik daudz veltes,
Gribu tās tev dāvināt!
/Aija Štube/
***
rudraija 