Brīvībā

Brīvībā

***

Tver ik mirkli savā dzīvē –
Tver to mirkli, kurš ir skaists!
Tā kā putni lido brīvē,
Lido prieks, kas brīvē laists!

*

Putnus neieslogi būros,
Jūtas – tumšā pagrabā.
Ļauj, lai gaisma iespīd stūros,
Skumjas tajos apglabā.

*

Dziedi savu dvēs’les dziesmu,
Tā kā putni brīvībā!
Nebūs vairs nekādu briesmu
Nemirstīgā dzīvībā!
/Aija Štube/

***

Dzimtenes ābeļdārzs

Image
***

Brīvība! – sauc saules stars.
Brīvība! – sauc ziedošs zars.
Un viss, kam ir šī brīvība,
Ir tādēļ vien, ka dzīvība
Liek dienai nakti nomainīt,
Un sēklai iesēties un dīgt!
Par visu, pēc kā sirds tev alkst,
Ābeļdārzā pumpurs plaukst!
/Aija Štube- 04.05.14./
***

Likteņi

Image

***

Likteņi lauzti un mocīti,

Vēstures vētrās rūdīti

Dzīvības likumu māca

Dvēselēm, kuras šeit nāca.

*

Izturēt, cīnīties, būt!

Par lieciniekiem kļūt

It visam, kas pretspara kūdīts,

Lai atbild Dzimtas Gars rūdīts!

*

Lai atbild mierīgi, cēli,

Kā dara to Dzimtenes dēli.

Par savu valsti brīvo

Tie cīnās, mīl un dzīvo!

/Aija Štube, 16.03.2014./

***

 

Savējie satiksies

Image

***
Saulaina pilnmēness diena
Latviju pieminēt sauc.
Kas savu brīvību ciena,
Meklēt to citur brauc.
*
Liekuļi politiķi
Tautiešus atpakaļ sauc:
“Atbrauc un saņem pliķi
Pat to, ka gribi par daudz!”
*
Rētas pamazām sadzīst,
Cilvēkos spītība plaukst.
Puķes pie elkiem novīst,
Sirdsliesma atdzimt alkst.
*
Mēs nedziedam baznīcu koros –
Mēs dvēselē lidojam sen.
Pāri pieminekļiem, kas kapos
Un tiem, kurus godāt kāds dzen.
*
Uz kvēlām un kaislīgām runām
Vēl aitu bars klausās un blēj:
“Ar prieku mēs sagaidām eiro
€-zõna mūs pasargāt spēj.”
*
Bet paši kā ezīši miglā –
Caur maldiem klīstam pie tā,
Kurš apsola labu darīt,
Un dara, bet tikai priekš kā?
*
Kad apniks mums svešās spēles
Par kurām sirds pasmiesies,
Tad pazudīs maldugunis
Un Savējie satiksies!
/Aija Štube -18.11.2013./
***

Veļu ēnas

Image

***
Migla sen vairs neslēpj siluetus –
Tuvus, skarbus, mīļus, ķēmīgus…
Veļu ēnas rotaļājas trepju telpā
Templī, celtā citā gadsimtā.
*
Viss tik pazīstams un dzīvs
Kā toreiz rudenīgā birzī,
Kad pie dzidra svētavota
Teikas teica gara rads un krīvs.
*
Mēs sapratāmies klusēdami smaidot
Un jutām vienojošo, netveramo To,
Kas katrā formā ieslēgts, savažots un locīts
Savās dzīlēs mūžam paliek brīvs.
/Aija Štube -17.10.2013./

***