Brīnums

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Atminos gadus, kad sapņi lidoja brīvi un droši,

Arī atklāti tika apvāršņi jauni un spoži,

Kad kaija nebija vienkārši putns,

Bet drošsirdis Džonatans Livingstons,

Un Kastanedu mācīja amizants dons Huans.

Tad Vienīgā patiesi tāda bija caur Mūžiem,

Jo Ričards Bahs tam sirdī noticēja.

Gāja gadi, sapņotāju dzīve visu koriģēja.

Par “skolotājiem”- biznesmeņiem,

Citi par upuriem grāmatu kaislībām kļuva.

Dažiem saprāts pateica prātam,

Kādām ilūzijām pakaļ tas ilgi skrēja,

Bet nemainīgs vēl aizvien

Ir šis daudzskaidrotais

Brīnums neizskaidrotais:

Cilvēka dzīve, šī Zeme

Un viss, kas notiks pēc tam…

/Aija Štube/

***

Balvas

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Plūcu salijušos ceriņziedus

Un saņemu ceriņdušu uz galvas.

Šonakt skatīju sapņus viedus –

Kuros izdalīju visiem balvas!

*

Kādam par to, ka gudrību sējis,

Kādam par klusēšanu.

Cits lielu dārgumu nosargāt spējis,

Dažs nebeidz Brīnuma meklēšanu.

*

Katram tiek balva, jo Ceļā esot

Notikumi zaigo un mirdz.

Kādam krustu uz pleciem nesot,

Kādam tiek atklāsmju dzirksts!

*

Dāvāju prieku priecīgajiem,

Lai tie pazītu, kāds tas ir īsts.

Dāvāju skumjas bēdīgajiem,

Lai tie beidz gausties un rodas reiz spīts!

*

Vēstījumi nekliedz uz masām:

Klausies, ko teikšu caur tevi!

Galvenais tas, ko Sirdīs mēs lasām,

Klausoties Klusumu sevī!

/Aija Štube/

***

Nestāvi priekšā

Nestāvi priekšā!

***

Nestāvi priekšā manai aizai!

Redzu, ne tilta, ne virves tur nav.

Domās jau esmu pāri šai plaisai –

Ar to arī pietika – saprast, ka nav

Cilvēku sacelto šķēršļu.

Es neredzu tos, jo eju pa savu –

Neviena vēl neietu pļavu,

Un nevelku līdzi sev lieku kravu

Ar sakrātām viedo zināšanām.

Visam savs laiks – nu ir laiks visu atstāt,

Lai brīvs ir saprāts, domas un sirds.

Un skat’ Tavu brīnumu – brīvi ejot,

Saule daudz spožāk un siltāk man mirdz!

/Aija Štube/

***