***
Ne rudens roze vairs,
Bet ziemas sala skarta,
Kam acīs leduspuķes
Spoguļojas, zied un kūst.
Vēl siltās acis ledu kausēt spēj,
Bet sals no jauna saltus graudus sēj.
*
Jau acīs ledus, sals un arī vienaldzība.
Ir skatiens auksts un mierīgs tā kā kaps.
Klāj sidrabsarma vārdu “Aizmirstība” –
Ir auksts mans kamīns, auksts ir viss, kas labs.
/Aija Štube/
***
***
Karstums karsē vēsos prātus –
Karstajiem – viss ierastāk.
Ļaudis maršē, meklē Vārtus,
Jautājot – ko iesakāt?
*
Vai jūs ziniet, kur tos meklēt,
Ja jums CeļaZīmju nav?
Bet varbūt ar labām sekmēm
Sen tos sasnieguši jau?
*
Nu tad atļaujiet man vaicāt:
Kādēļ sirdīs aukstums tāds?
Vai jūs īsto ceļu veicāt –
Varbūt maldinājis kāds?
*
Saule – karsta, polos – auksts,
Bet pa vidu mājīgs siltums
Aicinošs un uzrunājošs,
Starojošs no dzīvas Sirds.
/Aija Štube/
***
rudraija 