Lai…

Lai

***

Lai Saules gaisma

Prieku, spēku dod,

Lai izkūst doma baisa –

Sirds lai mieru rod!

Lai dziesma atskan

Brīvā dvēselē,

Jo nebrīva tā neskan –

Ir rētas atvasē.

/Aija Štube/

***

Negaiss

10311351_524225391048297_2757372258237356091_n

***

Negaiss ārā,

Negaiss dvēselē –

Vispārcilvēcisks

Dvēseļu putenis.

Cilvēku dvēseles

Putēs un izputēs –

Pasaule neizputēs.

Pasaule Dzīvības

Likumus zin –

Cilvēces genofondu,

Viedākos prātus.

Bet kā tad ar sirdīm?

*

Negaiss cilvēku sirdīs

Pamazām pazudīs,

Vai pagaidām nepazudīs…

Varianti vienmēr ir divi:

Pareizais un nepareizais.

Attīstības sekas.

Atkritumus paņem entropija.

Pareizi iet ir jāmācās –

Reizēm visu mūžu.

Nepareizie citus

Redz skabargainus,

Mainīt grib pasauli,bet

Paši asi kā eži…

Pareizi ejot,

Cilvēkiem veicas –

Kosmosa Likumi palīdz.

*

Negaiss atkārtosies,

Kamēr cilvēki modīsies

Un domāt sāks

Ne tikai par pašlabumu,

Un priekā ziedojot,

Atmaksu negaidot,

Padara darbu

Un klusām tālāk iet.

*

Negaiss pasaulē,

Negaiss dvēselēs…

Likt vienādības zīmi?

/Aija Štube/

***

Iesim

10885595_394153130749720_7236795711273699651_n

***

Iesim mēs pa šauro ceļu,

Cauri visiem platajiem.

Platajos iet tik daudz meļu,

Tādēļ mēs – ar retajiem:

Kam goda vārds nav tukša skaņa,

Tiem, kam balts nav simbols vien.

Simbols, kurš priekš spēlēšanās,

Pilda viņu vēlēšanās…

Iesim mēs pa šauro ceļu,

To, kur balts ir balts

Un sirds vēl krūtīs sitas.

To, kur melns ir melns

Un prāts tur noslēpumā lietas:

Neizpaužamās,

Nenosaucamās,

Gara cīņās gūstamās,

Dzīvā sirdī jūtamās.

Iesim…

/Aija Štube/

***

Viss ir padarāms!

10013525_311891692269362_1663470126_n

***

Tu aizej, bet kāds jau ir priekšā.

Priekšā kam? Kas tur ir iekšā?

Tur tavi un citu nepabeigtie darbi.

Gribēji laimi, bet sanāca skarbi…

*

Darbi paši nedarīsies, tāpēc nāc –

Tu jau zini, kas un kāpēc darāms…

Nav svarīgi – ar lielo vai mazo sāc,

Sāc ar apziņu, ka viss ir padarāms!

/Aija Štube/

***

Dubļi

1385180_10151809522477054_694507822_n

***

Mūžīgais nelaimīgums

iesūcies jūsos

kā dubļi

.

dubļos jūs stādāt rozes,

kuras tur neaug,

un tas jūs padara

nelaimīgus

.

nāves sajūta

uz priekšu dzen,

jo gabaliņu tālāk

ir saulaina pļava

.

nepārvērtīsim to dubļos!

/Aija Štube/

***

Ak, vai, cik žēl…

***

AK VAI CIK ŽĒL

Pilsētā uzradusies banda – vārdu un ideju zagļi.

Tikai iepīti driskās, lēti un neīsti augļi…

Sanāk šiem marodieriem, pasteigties, ja nu kas…

Tāpēc mērkaķa tempā grāmatas izdotas.

Nav pirmavotiem žēl, tikai žēl pašu ideju zagļu;

Ja nu vārdu vietā, kāds paņem tiem citu kaut ko?

Citu – vērtīgāku, bet tāda būs viņu karma,

Jo tā tas Dabas likums darbojas.

Vēlāk daudzi tomēr labojas.:)

/A.Š./

***