Brīvība un programma

946645_467210480024488_556178655_n

***

Pastāsti man pasaku par mūžameža dzīvi –

Kā tur visi pasaktēli rosās, strādā brīvi!

Pastāsti par karaļpili, kurā Labais valda,

Tādēļ visiem pavalstniekiem dzīve tur ir salda.

*

Saki, šāda pasaciņa programma vien esot,

Paši varoņi kā krustu savu lomu nesot?

Sapņojot par cilvēkiem, kas Brīvību tiem dotu –

Dažai labai apnicis lidot tik ar slotu…

*

Programmētājs pacentās – deva dzīvi citu,

Iestājās tur anarhija – nosauca par sliktu.

Varbūt arī pasaktēli nevar mainīt lomas –

Grūti tiem kā cilvēkiem vadīt savas domas.

*

Brīvība nav citādība, tā ir atbildība,

Saprātīga sadarbība, arī palīdzība.

Brīvībai ir jāpiedzimst katra paša Sirdī,

Tikai tad šī Brīvība Dzīves koku dzirdī.

*

Tad nav domas otram kost, bedri rakt un laupīt.

Brīvība dod impulsu – visu dzīvo taupīt.

Brīvība nav programma, kuru gribās mainīt,

Un ar “tautas kustību” vienam otru baidīt.

*

Pasaka ir programma, kurā vadām dzīvi,

Kurā katrs domātājs tiecas piesaukt brīvi.

Kamēr Sirdī brīves nav – viss ir tikai maldi,

Beidzot sevī atmodies – pietiek gulēt saldi!

/Aija Štube/

Vēlēšanas

Vēlēšanas
***
Ceturtais oktobris – nemierīgs prāts,
Smadzenes skolotas reklāmās…
Viens otram prasa: “tu zini, par ko?
Kā atrast sarakstos patieso?”
Vai nav vienalga – izzīlē
“Gaismas dvēseli” vislabāko!
Kolāžu sistēmas salīmē,
Noliec svecīti baznīcā,
Lai ievēlēta tiktu tieši tā,
Kura staigājot sudrabā…
Rīmēt jau varu, cik tikai gribu,
Arī parādīt visiem pigu.
Darīšu tā, kā gribēšu pati –
Pāri tam visam trauc Dzīves rati!
/Aija Štube/

***

Tumsa

Tumsa
***
Nebaidies paskatīties Tumsai acīs
Un ieklausīties, ko Tā tev sacīs!
Tumsa tev nemelos.
Tā parādīs, kā melos ietilpst
Gaismas masku rotaļas par eņģeļu tēmu,
Privātu paradīzi un privātu shēmu uz to,
Kurā gaismas rotaļu biedri iesvēta izredzēto…
Tumsa tevi netiesās.
Viss, kas notiek, ir tas, kam jānotiek.
Tumsa nav liekvārdīga.
Bieži tā vienkārši klusē,
Bet ja paskatīsies Tai acīs,
Tās taisnību parādīs!
/Aija Štube/
***
P.S. Senos laikos par tumšiem mēdza saukt viedos, jo viņi bieži vien runāja neparastus vārus un dzīvoja tautas vairākumam neizprotamu dzīvi, bet šāds dzīvesveids tautai saistījās ar nezināmo – tātad (lolaik) tumsu.

Līksmībā par rudens faktu

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Uzausa diena – kā no īsta zelta,

Saule debesīs tronī celta!

Apgaismo pasauli,

Kam skumji raudi?

Ej ārā – rudens priekus baudi!

*

Gribi atsperties uz zaļa zara,

Bet visi trūd un brakšķ no svara…

Zemes pievilkšanās vara

Kādam prieku, citam sāpes dara…

*

Rudens pasaka vasarai – Čau!

Saule tik silta un zenītā nav.

Nāksies pieņemt rudens faktu

Ar visu toleranci un taktu.

/Aija Štube/

***

Tu audz!

10462749_1507109119521133_4857002500180003135_n

***

Tik ļoti tev gribās ko gaišu par laimi sacerēt,
Bet laime slēpjas aiz stūra un garu degunu rāda…
Ja notiek tā pārāk bieži, sāc lāstu šo iemīlēt,
Un melis šķiet ikviens – par prieku, kas tiekoties stāsta…
*
Tu saki: es redzēju baltu, bet manā pusē bij’ melns
Tas tēls, kuru tu jau pielūdz kā sektants līderi.
Vai tiešām uz Zemes jau šķiro: kas eņģelis, kas velns?
Cik daudziem tā “aizbrauc jumti” – gan koka, gan šīferi…
*
Ja ļoti gribās ko gaišu, tad ej un skaties uz Sauli,
Un atceries – arī uz Saules ir melni plankumi.
Bez viedokļa balti un klusi ir arī miroņa kauli…
Bet atceries, ka bez melnbaltā, ir krāsaini jaukumi!
*
Ir dāliju krāsainība un ikgada lapu zelts,
Ir tumsā kāds uguni kūris un vēsumā sildījies,
Ir apsūnojis akmens kā tronis Dabā celts –
Ar siltiem laimes mirkļiem tavs Kauss ir pildījies!
*
Kad Kausā nebūs vairs vietas – tā nektārs pāri līs,
Tu aizmirsīsi maldus, dzīves brūces ātri dzīs!
Lai Kauss ātrāk piepildītos, ir pagaidām darba daudz,
To darot, tu mācies atšķirt, saprast, mīlēt – tu audz!
/Aija Štube/
***

Vanagi

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Vanagi šovasar saplosīja

Visus pagalma baložus.

Manā acu priekšā –

Spalvas, asinis, nāve…

Savairojušies – pārtika gūstama viegli.

Un tad sākās asinis un nāve citur…

Pie cilvēkiem, kurus citi cilvēki

Sāka dalīt: pareizajos un nepareizajos.

Nepareizos drīkstot saplosīt?

Vai baloži bija nepareizi?

Fotogrāfijā baložu pārītis

Uz mana balkona vēl mierīgi snauž

Un nenojauš, ka nedaudz vēlāk

Viņu miers būs nāvē.

Daudzi cilvēki fotogrāfijās,

Kurās vēl nesen smējās,

Nu jau dodas citās –

Viņpasaules dejās…

/Aija Štube/

***

Zemtekstu meklētājam

Zemtekstu meklētājam

***

Neko tu neesi sapratis, bet varbūt pat nevēlies,

Varbūt tev tā ir vieglāk savā pasaulē dzīvoties.

Ja pasaule “nākot tev virsū” kā tumsas agregāts,

Savā stikla zvērnīcā dzīvo un jūties pasargāts.

*

Tu varonis bijis un esot – par Brīvību cīnoties,

Pret pretējiem uzskatiem vienmēr nikni uzstājoties.

Un tagad, kad cita tauta grib savu brīvību gūt,

Tu uzmeties viņiem par soģi – tas pareizi nevarot būt!

*

Aizdomas tevi kā seni ķirmji jau grauž –

Zem manis kāds rok un mugurkaulu baksta”.

Vai tādām aizdomām iemesls būtu, ko pauž

Daži, kas par “spoguļošanos” raksta?

*

Kara cirvis ne vienmēr ir jāvicina.

Ja kāds saka: “miers”, var nebūt tur zemteksts nekāds.

Iet cilvēks garām un sirsnīgi pasveicina,

Jo diena ir laba un cilvēkam labs ir prāts.

/Aija Štube/

***

P.S.

Katrs iet savu ceļu, un par to pats arī atbild. Arī par citu nepamatotu apvainošanu un “uzbraucieniem”,”uguņu apdzēšanu”, kad nepamatoti uzbraucieni, pozitīva stimula un iedvesmas vietā, cilvēku noved stāvoklī, kurā “nolaižas rokas” – fiziskā nāve tā nav, bet novest cilvēku garīgā letarģijā un tur pamest, ir daudz lielāks noziegums.

Neesmu arī tik viszinoša (kā daudzi tagad par sevi domā un sevī jūtās), lai par visu spriestu globālā mērogā ar 100% pārliecību, ka mans patreizējais uzskats ir 100% patiess, nemaldīgs. Laikam dzīve daudziem bijusi tik stresaina, ka visu laiku paranoiski jāuzmanās no “dunča mugurā” – citādi nespēju izskaidrot agresīvu nostāju uz pavisam mierīgu komentāru kādā domubiedru grupā uc.). Manuprāt vajag drosmi un daudz veselā saprāta, lai tad, kad daudzi pieprasa karu, saglabātu cilvēcību…

Es esmu parasts cilvēks. Es sen jau gaidu, kad pēc iespējas vairāk cilvēku “pamodīsies” no saviem maldiem, kad būs iespēja ar viņiem sarunāties jau kā ar Brīviem cilvēkiem, nevis ar kādu svešu egregoru “pārstāvjiem” ar “izskalotām smadzenēm”, ”ruporiem”, sektantiem, kas akli tic visam, ko kaislīgi deklarē viņu dievinātie garīgie guru, kuru teikto citē burts burtā. Pastāvīgi domāt viņi neprot. Citādi domājošajos viņi redz ienaidniekus. Tik šaurs ir viņu skatījums, ka tas neatpaliek no viduslaikiem. Veltīgas bija manas pūles kādreiz viņus “vest pie prāta”. Tas tā nedarbojas – visam savs laiks. Bet es viņus (cilvēkus savos maldos) nekad neesmu norakstījusi un noniecinājusi, par ienaidniekiem, apsēstiem, tumsas kalpiem utml. apsaukājusi. Un to, ka cilvēki mainās, es arī zinu. Reti, bet tas notiek. Caur pašu sapratni, nevis “skološanu” no malas. Reizēm “atmosties” palīdz kāds stimuls no malas. Piekrītu Sokrātam, kurš teicis, ka “Cilvēks nav trauks, kas jāpiepilda ar zināšanām, bet lāpa, kas jāiededz!” Tā arī ir patieso Skolotāju misija. Diemžēl visbiežāk tie, kas sevi par “gaismas nesējiem” dēvē, cilvēkus iedala -savējos un svešajos, kur svešie tiek pakļauti (pagaidām vēl) virtuālai apmētāšanai ar akmeņiem, ja viņu uzskati 100% nesaskan ar “savējo” vienprātīgo piekrišanu sava guru nemaldīgajai patiesības zināšanai.

Esmu vientuļniece. Man barus un grupas nevajag. Pati eju, pati lemju, pati izvēlos, ko lasīt, skatīties video un klausīties savās mūzikas kolekcijās, kļūdos, ciešu un laboju savas kļūdas, bet nenodarbojos arī ar “uguņu dzēšanu” tajos, kas sajutuši sevī dzirksteli-apskaidrību. Daudz problēmu viņiem ir vēlāk, bet ticu – viņi tās atrisinās. Lai gan uz mūsdienu “ezotēriķiem” tagad pat žēl skatīties – gandrīz visiem, kas ir kādas grupas līderis/e, ir tik uzpūsti ego, visi tik “viszinoši”, bet strīdēties par to, kurš tuvāk patiesībai, vairs “nav modē”- apnicis. Nu ir īstens “Ostapa Bendera laiks”, kad ezotēriķi sapratuši, kā no visa tā, ko viņi pa šo laiku izlasījuši, lekcijās saklausījušies utt. – visu to zināšanu putru sakompilējot daudz maz loģiski, var gūt savu – materiālo labumu. Un tiek rīkoti semināri viens pēc otra. Pēc satura pretrunu pilni murgi, bet vienmēr atrodas gājēji un lielas naudas – brīvprātīgo ziedojumu – maksātāji. Bet lai iet, kam tur jāiet…Visam savs laiks.

Lai nu kā, man ir prieks, ja ir vēl kāds, kas no Sirds un pēc sirdsApziņas dzīvo un darbojas. (Pat jēdzieni “sirds”, “mīlestība” jau ir tik tālu devalvēti, ka zaudē savu spēku, kad tos lieto partiju reklāmās, kurās tie ir tikai vārdi, bez dziļāka satura.)

Lai visiem, kas labu dara, veicas darbā, kas Latviju un Pasauli tuvina Gara uzvarai!

*Aija*

u3xxEVHPzYs

Ražas laiks

Ražas laiks

***

Miera un skaidro domu laiks ir rudens,

Tāpēc savus ieročus aprociet zemē.

Tai zemē, kurā tos saņēmāt,

Atdodiet tiem, kas jums deva…

Ir ražas laiks.

Lai katrs saņem atpakaļ to, ko citiem devis.

Ja dota ir sagrāve, nāve un posts,

Tad neberiet pelnus uz galvām, netiesājiet –

Labojiet, ceļiet, dzīvību audzējiet –

Vismaz saudzējiet…

Mācieties saudzēt

Citas zemes, citus ļaudis

Un viņu brīvos sapņus.

Kļūstiet brīvi, un brīvus audziniet bērnus.

Citu” un “svešo” šeit nav.

Uz planētas Zeme ir cilvēks,

Gada laiks ir rudens –

Ražas laiks.

/Aija Štube/

***