Svētku radīšana

svetku radishana***

Ziemsvētki atnāca pelēkā dienā.

Drīz jau tumsa aprija tos.

Tumši meži, tik mājiņā vienā

Dega sveces un bērni līksmoja.

Nāca citi no malu malām –

Zināt gribēja, kā svētkus svin.

Apskatīja visu kā nākas,

Devās mājās, pušķoja egli,

Svecītes iededza, dziedāja dziesmas,

Un svētki ienāca katrā mājā.

Katrā sirdī ienāca prieks.

/Aija Štube/

***

Ziemassvētku sajūtas

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Ziemassvētku sajūta –

Vienmēr tā ir citāda.

Tagad tai mākslīgas

Izjūtas ir klāt…

Necentīšos tādēļ

Ziemassvētkus glābt,

Mēģināšu sevī

Tās atkal modināt.

/Aija Štube/

***

Sniedz man roku

dod man roku***

Sniedz man roku,

Es tev savu sniegšu,

Varbūt ziemas brīnumu

Šādi uzburšu.

Ziedēs logos puķes – 

Ledus meistardarbi.

Zudīs visi draudi –

Cilvēk, neraudi!

Prieks un cerība

Palīgā nāks.

Sniegs – pāri visam

Kā palags balts.

Eņģeļi smaida,

Redzot mūs smaidam,

Bet, ja mums skumji – 

Palīdzēs tie.

Sniedz man roku,

Es tev savu sniegšu.

Ja visi mēs tā darīsim – 

Sirdsmieru baudīsim.

/Aija Štube/

***

Ejam?!

8440f311d81fb1fad3063dd70758a51a-d5o2w3f

***

Lai izjūtam

patiesu

sirdsmieru

un mīlestību!

Lai dāvājam

prieku

tiem, kam tā

mazliet trūkst.

Saprāta spēks

lai mums atver

pareizās durvis,

jo nepareizajās

mēs laužamies

pārāk bieži,

pārāk uzstājīgi,

kamēr īstās

durvis ir jau vaļā

un gaida mūs!

Ejam?!

/Aija Štube/

***

Strīdi

he_drives_with_by_bergkristalle-d5el41v***

Kādēļ gribi mani vainot?

Vaina vainai pretī skrien.

Kaušanās iet ne pa jokam,

Kamēr kāds jau noguris.

*

Noguris no tukšiem strīdiem,

Izlīgumu gaidi tu.

Daži vispār neprot dzīvot,

Ja to strīdu dienām nav.

*

Strīdos es ar kaimiņieni –

Uzvesties tai pamācot.

Lido katru dienu “trauki”,

Uzdzīve un lamas tur.

*

Strīdos es ar sētnieci –

Kādēļ logi netīri?

Viņa atbild – man nav laika

Alga pārāk niecīga…

*

Strīdi provocē uz karu,

Bet vai kāds to karu grib?

Paklausīgie tā kā lelles

Klausa biorobotiem.

*

Varbut tomēr nestrīdēties –

Izdarīt, ko vari pats.

Gandarījums šāds ir lielāks,

Jo bez strīdiem valda miers.

/Aija Štube/

***

Dzīve ir skaista!

1465113_667144186654655_6635400708802481618_nCilvēki vīlušies, noguruši, nepietiek laika, spēka, naudas, bet tik ļoti svētkos gribas kopā ar citiem iesaukties – dzīve ir skaista!

Sabiedrības telpa ik uz soļa atgādina – priecājies, baudi, tu esi tā vērts, tev pienākas! Daudz vārdu, skaistu izkārtņu un dažādu šovu. Pat, ja līdzās kaudzes ar baisām ziņām, blakus būs reklama un sauklis: dzīve ir skaista!

Daži saka – labāk tā, nekā būt nūģim un pesimistam. Pesimisms ir nemoderns, jo nomācišs, pesimists ir egoists, kas piesārņo ēteru. Domām ir spēks! Bet Pēteris Donovs, bulgāru filozofs, apgaismots Skolotājs, pauž vienkārši: ”Pesimisms cilvēka dzīvē nav dabīgs. Kad cilvēkam kaut kā trūkst, viņš kļūst pesimistisks. Kad tiek iedots tas, kā viņam trūcis, viņš kļūst optimistisks. Pesimisms un optimisms – tās ir attiecības.

Mēs esam akceptējuši, ka domām ir spēks. Nu melojam domās. Viss iet kūleņu kūleņiem, apkārt kliedzoša netaisnība, bet domājam labas domas. Trešaias tēva dēls Antiņš bija muļķis, bet viņš nedomāja labas domas, viņš darīja pareizus darbus.

Nākamā modernā smukpatiesība: katrs ir savas laimes kalējs. Tagad katrs kaļam savu laimi, par citu dzīvi vairs nepārdzīvojam. Pat radi mums vajadzīgi līdzās tikai veiksmīgi un apmierināti. Kolektīvie pārdzīvojumi? Kur masu nelaimes? Jā, tās mums patīk. Piedodiet, bet arī te ir šova elementi.

Cilvēki savā strapā nerunā, nav laika, cilvēki viens otram paziņo jaunumus, laiku mērām megabaitos, brīvība ir interneta pārklājums, mīlestība, laulība, draudzība – pagājušais gadsimsts.

Cilvēku īpašību topā tās, kas garantē produktivitāti. 24 stundas dienā spēt mobilizēties, būt stresa izturīgam, ar izcilu loģiku, kreativitāti, darbaspējām, racionalitāti, augstu profesionalitāti, disciplīnu,toleranci, pašatdevi utt.

Labsirdība, empātija, līdzjūtība, cēlsirdība, godprātība, sirsnība, godīgums un visas īpašības, kas raksturo cilvēkā cilvēciskumu, tās ir jau ekstras privātai lietošanai. Mūsdienu sauklis: kauns ir nezināt, nespēt un justies slikti!

Mēs neesam pesimisti. Mēs esam viltus optimisti. Runājam pareizi, uzvedamies uzmundrinoši, dzīvojam intensīvi, atbildam pozitīvi. Sociālajos tīklos pilns ar optimistu labas dzīves apstiprinājumiem. Smaidīgi foto, simtiem laiku. Drūmajiem – labi, ja daži. Tādu arī ir maz – pozitīvie viņus “likvidē” ar savu agresīvo pozitīvismu. Un cilvēki skatās svešas dzīves un domā: ek, kā tam tur labi dzīvojas! Laimīgais. Tur nav smaga darba, problēmu, raižu, asaru, slimību, bēdu, trūkuma, nē! Selektīvs apskaužams dzīves portfolio! Dzīve – mutants, kastrēts no visa nevajadzīgā. Bet cilvēkiem vajag – šis pozitīvisma surogāts, jo kapēc mēs veltītu savu dzīves laiku, lai uzspiestu entos like – patikšanas simbolus viens otram virtuālajā telpa, pat ja dzīvē nekad neesam satikušies. Nē,nē, mēs neesam skaudīgi, atsauksmēs tikai piens un medus – lakstīgalas apklust.

Cita aina ir portālu komentāros. No kurietes tās čūsku un krupju mutes rodas? Komentētāji tiek atdalīti kā atsevišķa suga, teju citplanētieši, tie neesam mēs – tie ir tie – citi. Svešie. Ļaunie. Pesimisti. Neveiksminieki. Dusmīgais pūlis transportā, uz ielas, veikalos, vietās, kur neapmierinātais tūkstošgalvis veļas pāri dzīvei. Tie paši, kas, pēc dažu gudrinieku teiktā, veido Latvijas smago auru. Bet izvelc kādu tādu parādes vietā, un – skat! – cilvēks kā cilvēks.

Pesimisms un optimisms – tās ir attiecības, teicis Pēteris Donovs. Kā viss šajā pasaulē. Cilvēki dzīvo starp cilvēkiem. Cilvēku attiecības var padarīt šo dzīvi ļoti skaistu, var – neglītu. Banalitāte, kas pārbaudīta tūkstošgadēm.

/Patiesā dzīve. Iveta Pumpure-Saulīte, galvenā redaktore, ar dažām manām korekcijām un īsinājumiem. Fotogrāfijā tūkstošu atzinību interneta vidē guvušais īgnais kaķis./.

***

Brīvība un programma

946645_467210480024488_556178655_n

***

Pastāsti man pasaku par mūžameža dzīvi –

Kā tur visi pasaktēli rosās, strādā brīvi!

Pastāsti par karaļpili, kurā Labais valda,

Tādēļ visiem pavalstniekiem dzīve tur ir salda.

*

Saki, šāda pasaciņa programma vien esot,

Paši varoņi kā krustu savu lomu nesot?

Sapņojot par cilvēkiem, kas Brīvību tiem dotu –

Dažai labai apnicis lidot tik ar slotu…

*

Programmētājs pacentās – deva dzīvi citu,

Iestājās tur anarhija – nosauca par sliktu.

Varbūt arī pasaktēli nevar mainīt lomas –

Grūti tiem kā cilvēkiem vadīt savas domas.

*

Brīvība nav citādība, tā ir atbildība,

Saprātīga sadarbība, arī palīdzība.

Brīvībai ir jāpiedzimst katra paša Sirdī,

Tikai tad šī Brīvība Dzīves koku dzirdī.

*

Tad nav domas otram kost, bedri rakt un laupīt.

Brīvība dod impulsu – visu dzīvo taupīt.

Brīvība nav programma, kuru gribās mainīt,

Un ar “tautas kustību” vienam otru baidīt.

*

Pasaka ir programma, kurā vadām dzīvi,

Kurā katrs domātājs tiecas piesaukt brīvi.

Kamēr Sirdī brīves nav – viss ir tikai maldi,

Beidzot sevī atmodies – pietiek gulēt saldi!

/Aija Štube/