***

Tavs vaigs tik apaļš, bet bāls,

Labi saskatāms, tomēr pārāk tāls.

Un šaubos, ka kāda tevi apciemot vēlētos,

Varbūt vien sapņos un iedomās spēlētos –

Tavu gaišo un tumšo pusi

Izsekotu pavisam klusu.

No rīta teiktu – uz Mēness es biju!

Bet tam neviens neticēs – pieprasīs selfiju.

Sapņu selfijos zinātne atpaliek,

Tomēr mums nav bēdīgiem jāpaliek –

Fotošopi esot pat tie,

Kuriem zinātnē, vēsturē jāieiet…

Zināt ko nevaram, aprunāt nenāktos –

Pat ja uz Mēness kāds skumīgais pakārtos.

Tāda ietekme spīdeklim esot –

Nelīdzsvarotos pa gaisu nesot,

Kuri tad darot lietas baisas –

Ejot pa jumtiem, bet tajos ir plaisas…

Labāk liksim to Mēnesi mierā,

Paskatīsimies, kas notiks rītā.

Bet kad spīdekļi nomainīsies,

Logā Saules vaigs parādīsies.

Un varbūt kāds par to papriecāsies.

/Aija Štube/

***