***
Tik mierīgi, kā svece deg
Pasaule virzās uz apSkaidrību
Ar tava miera palīdzību.
/Aija Štube/
***
Category Archives: PārDomas
Kaķītis
***
“Es nepieminu ļaunu.
Kāpēc vairot sāpes?
Lai vairojas labāk prieks.”
Tā pateikt ir viegli,
Kad no pasaules
Netiek vairs gaidīts nekas.
Sāpes visiem kausiem pāri sen lijušas,
Asiņainās rētas pusapdzijušas.
Neskaries klāt! Nevēlos pieminēt!
Tikai aizmirstība var dziedināt.
Cīņai par taisnību
Vairāk nav spēka,
Un no katra saules lēkta
Tiek gaidīts vienīgi miers.
Jo visi, ko mīlēji – nodeva, pameta,
Pamesto svešie nesaudzēja.
Vispārējā vienaldzībā pāri tika sēta
Salta, balta, sidrabota salnas aplikācija.
Tāds nomocīts baltais kaķītis,
Sociāli apkopts un nomazgāts bomzītis.
Nav viņā vairs dzīvot prieks,
Acis pārgurums ver ciet.
Baltā meditācijā ir miegs un miers
mur, murr, murrr.
Ļaunums pats savu atmaksas uguni kur,
Kamēr dažiem šīs pasaules smagums jānotur.
/Aija Štube/
***
(Subjektīvi par tēmu K.Skalbe “Kaķīša dzirnavas”.)
Mērķis
***
Esiet, kas esiet,
Kļūstiet par tiem,
Kas vēl neesiet.
Kļūstiet par mērķi,
Ko sevī nesiet.
Ja nenesiet –
Atrodiet – ejiet!
*
Tikai ejot jūs dzīvojiet,
Tāpēc ejiet, ne reflektējiet
Un nevis uz citu nospraustu mērķi,
Bet savu – kaut vai caur ķēķi!
*
Nealkstiet naudu un slavu.
Pareizā ceļā tie pielips
Gribot vai negribot.
Mācieties lidot tam pāri
Ar zinātkāri!
*
Ne svešus sprediķus klausīt,
Ne dīvānā kaķi glaudīt –
Mērķis nav baudīt!
Mērķis ir radīt un būt,
Par īstu Cilvēku kļūt!
/Aija Štube/
***
SirdsApziņas pusē
***
Kad visam pateikts lielais NĒ,
Nemeklē atbalstu pasaulē!
Kad prāts un emocijas virspusē tusē –
Brīdi apstājies – paklusē.
Jūti – tevī ir lielais Tas,
Kas pārdzīvo visas katastrofas.
Nemeklē vadoni ārpusē!
Viņš ir tevī – sirdsApziņas pusē.
Viņš neklusē – brīvi pulsē.
Viss notiek tavā dvēselē!
/Aija Štube/
***
Par svētkiem
***
Svētkus cilvēks rada pats,
Svētku sajūtu sevī jūtot.
Ja tādas nav, palīdzēs prāts,
Izklaidēs, salūtos jūsmot.
*
Maizi un izpriecas – visos laikmetos
Cilvēki pieprasa, meklē un tirgo.
Pilsētu svētkos valstī un ciematos,
Galvenais jautrības krāsas lai mirgo!
*
Svētkos uzspiestos tīk man būt vienatnē,
Jau kādu laiku šai trakajā pasaulē.
Tauta lai līksmo, kā katrs to prot,
Man īsti nepatīk liekuļot.
/Aija Štube/
***
Gaisma Tumsā
***
Gaisma spēlējas uz Tumsas fona.
Gaisma ampelējas.
Tumsai Miera Spēka loma,
Kamēr Gaisma Tumsā uzkavējas.
/Aija Štube/
***
Piesargies
***
Piesargies runāt par svēto, kas tevī, ar svešiem.
Noķers tevi smalkos tīklos tie – bez viltus kā baloži,
Vainas apziņu iemācīs tie, kas bez grēka,
Un mīlestības vārdā uzliks uz sārta…
*
Šai pilsētā ērti ir eiropas standarta dārzeņi,
Kuri nedomā, bet reflektē tā, kā to liek
Tie, kas pie varas vienā vai otrā pusē.
Nestrīdies. Labāk klusē.
*
Un piesargies runāt par svēto,
Ar Sirdi ieraudzīto, izjusto
Un iemīlēto.
/Aija Štube/
***
Pieradināšanās skola
***
Sen jau bij’ laiks
Spēli šo savādo beigt.
Tikai tu neļāvi, lapsēn…
Prinča lomai es nederu,
Princeses – arī nē.
Likteņu grāmatiņu
Ielieku atvilktnē.
/Aija Štube/
***
Rudens roze
***
Es nekad neuzzināšu,
Kā tu šeit nokļuvi,
Rudens roze…
*
Varbūt atraidītā dvēsele cieta,
Kad tevi Likteņupē svieda?
Varbūt Vasara pie Rudens
Atvadīties ciemos gāja,
Lai gan Rudens to neuzaicināja?
*
Rudens vēji pūš tevi Likteņu upē…
Nolemtība reizēm ir skaista
neatbilstība videi.
*
Rudens roze,
Tāda ir tava loze –
Tavu novīšanu negaida
Neviena banāla vāze.
/Aija Štube/
***
Veļu ceļi
***
Rudens vēja suņi kauca,
Visas domas sajauca,
Tagad nav, kas parāda
Veļiem dzīvo maskarādi…
*
Pareizi viss bija,
Kad rudens lieti lija –
Vecas rētas dzija –
Visas nesadzija….
*
Veļu laikā klusi,
Kamēr tu vēl dusi,
Uz piekto debesspusi
Maskarāde aizgājusi…
*
Pa saviem ceļiem,
Pie seniem veļiem,
Lai nav lieki jamaldās –
No ļaudīm jābaidās…
*
No rīta lēca saule –
Auksta kā pasaule.
Viens otru sasildat
Siltiem vārdiem piepildot!
/Aija Štube/
***
rudraija 