***
Vēji pārvēršas vētrās – koki liecas un lūzt,
Ūdens līmeņi ceļās – barjeras pārplūst un grūst.
Avārijas ik ziņās – ietriecies, pakļuvis, miris…
Franči ar teroru cīnās – kādam “aizbraucis širmis”…
/Aija Štube/
***
Category Archives: PārDomas
Refleksijas
***
Ziema ar cilvēkiem rotaļājas:
Snieg un kūst, ūdens pār ledu plūst…
Kāds ar tautām rotaļājas:
Cilvēkus kauj, asinis ielās plūst un nožūst…
Kāpēc cilvēki iesaistās svešās spēlēs,
Kur valda instinkti un agresija?
Kaislības runā svešās mēlēs –
Jebkuras reakcijas kā refleksijas…
Un viss?
/Aija Štube/
***
Pēdējā SMS
***
No kapa atsūtīšu glīti noformētu pēdējo sms:
Paldies par to, ko atstājāt bez atbildes!
No kuģa grimstoša bēg visas veiklās žurkas,
Pa ceļam apgāzdamas savārīto ķezu burkas…
Ir žurkas viltīgas uz veiklas skrējējas pār līķiem,
Kas nesen skaitījās pie viņu radiniekiem…
Tāds likums tikai dzīvniekiem, jo cilvēkiem ir Dievs,
Kas sirdsapziņas balsī runāt mēdz, ja sirds vēl dzīva.
Bet vēroju – ne sirds, ne dvēsele, vien instinktdaba brīva,
Pār ļaužu motivācijām un izdarībām valda.
Tu salūzi un saslimi, mans draudziņ bijušais?
Pats vainīgs, netērē vairs manu laiku – tu to kavē,
Bet man vēl Kanāriju salās jābūt pievakarē!
Mans jautājums vienkāršs, bet atbildams laikam ne visiem
Ar augstāko izglītību, grādiem, diplomiem bruņotiem:
Kā cilvēks no dzīvnieka atšķiras jūsuprāt,
Ja instinkts ir pirmais, kas motivē palikt vai bēgt?
Ir laiks šo domāšanas veidu likvidēt vai slēgt?
No kapa varbūt atsūtīšu glītu sms:
Paldies par to, ka atstājāt bez atbildes!
/Aija Štube/
***
Varbūt…
***
Es izkusīšu kā sniegs
Kādā saulainā rītā.
Pirmie pavasara ziedi
Pasmaidīs jums un pasaulei.
Baltā svētība dos spēku
Turēties pretī un nenogrimt
Šī laika un pasaules
Nejēdzībās.
/Aija Štube/
***
Pavisam subjektīvi…
***
Patiesībā neviens nevar pierādīt,
ka tā, ko viņš, cieši pats tai ticot,
sauc par patiesību,
tāda arī Patiesībā ir…
***
Balti
***
Lai nenākas uzņemties
svešas lomas!
Lai arī nebaltās dienās
baltas domas!
/Aija Štube/
***
Pasaulē
***
Pasaulē apjukums valda –
Katrs dzīvo, kā var.
Ir ilūzija tik salda,
Kas cilvēku dvēseles skar.
*
Un cilvēki notic it visam,
Kas labākus laikus sola,
Guļ tālāk uz pēļu cisām,
Ir internets viņu skola.
*
Lūk, vāvuļo “pravieši”, “guru”:
“Ir atvērti kārtējie Vārti!
Uzvelciet sirdī sev buru,
Lai garām iet tumsas dārdi.”
*
Bet gaismas saucēji paši
Ar naidu pret “tumšajiem” iet,
Un atvērtie Vārti aši
Tiem pašiem tādēļ ir ciet.
*
Pasaulē apjukums valda,
Vēl ticēt cilvēce vēlās,
Ka ne jau vara un nauda,
Bet uzvar Idejas cēlās.
*
Un sava taisnība ir
Katram, kas sirdsbalsij notic,
Kaut dzīvē vēl neatšķir,
Kas paša, ko iedvesis cits.
*
Tāpēc vēl kādu laiku
“Aklums” būs pieprasīts.
Lai ērtāk nolaistu tvaiku,
Šis likums ir nerakstīts.
*
Vien Atmostoties tu redzi –
Pats cilvēks ir Vārti uz To.
Un liesma, ko citos dedzi,
Atver Sirdsgaidīto!
/Aija Štube/
***
Sāpes
***
Ir jau labi, ir jau labi,
Kamēr cilvēks sevi jūt,
Kamēr sāpes nesaskalda:
Kas tu esi, un kas jūt.
Pāri gribai sāpes valda –
Dzīvē “Nebūt” pārspēj “Būt”,
Un lai turētos pie malda,
Nākas miera zāles gūt…
Atkarība!? Netikumi?! –
Saka tie, kas neizjūt
Pat ne simto mikrodaļu
Sāpju, kuras liek man kļūt
Par to izmisuma pilno,
Kurai “Nebūt” nokauj “Būt”.
/Aija Štube/
***
(Bilde no manas iemīļotās filmas Melancholia, kas ir ir 2011. gada zinātniskās fantastikas psiholoģiska drāma, ko režisējis dāņu režisors Larss fon Trīrs. Dzejolis arī nav no šī gada…)
Sagaidījām…
***
Sniegu gaidījām – sagaidījām.
Prieku vēlējām – pretī saņēmām.
Naidu kurinot – sevi dedzinat,
Visu spēku Svešajam atdodat.
Nebūs prieka, ne dvēseles miera
Peļu slazdā uz šķēlītes siera…
/Aija Štube/
***
Mona Liza – orākuls
***
Senlaicīgā rāmītī
Mona Liza smaida.
Tavā viedā sapnītī
Jautājumus gaida.
*
Viņa būs tavs orākuls –
Pajautā par jēgu,
Kādu dod tavs pārākums,
Pārvērties par rēgu?
*
Kādēļ dabas likumi
Neietekmē tevi?
Iekodēti tikumi:
Paceļot, cel sevi!
*
Vai tā doma tava ir,
Kura ceļā vada?
Ja no troļļiem neatšķir
Cilvēkus, kas rada?
*
Kāpēc laimi meklējot,
Nelaime nāk klāt?
Un ar mietu pamājot,
Sāk tev līdzās slāt?
*
Sākot uzdot jautājumu,
Atbildi jau zini,
Nogurušo orākulu
Mierā liec un svini.
*
Svini savu apskaidrību,
Mieru, zinātkāri,
Raidot smaidu dziļdomīgu
Monai Lizai pāri…
/Aija Štube/
***
rudraija 