***
Es neesmu
Ne labā, ne sliktā
Pusē
Es esmu
Kaut kur pa vidu –
Balansēju
Uz virves,
Kuru izmeta
Cirka virves
Dejotāji.
Viss vienmēr
Var noderēt.
Jautājums:
Cik ilgi?
/RudrAija/
***
Balansēju
***
Es neesmu
Ne labā, ne sliktā
Pusē
Es esmu
Kaut kur pa vidu –
Balansēju
Uz virves,
Kuru izmeta
Cirka virves
Dejotāji.
Viss vienmēr
Var noderēt.
Jautājums:
Cik ilgi?
/RudrAija/
***
***
Tava pils ir sagrauta.
Starp drupām stāvi
BezCerībai blakus,
Un viņa tev saka:
Es mīlu tevi!
Tu pieķeries vārdiem,
Notici un dari, ko liek
Pat nezinot, kāpēc…
Tu uzdod jautājumus,
Uz kuriem viņa
Nekad neatbild
Patiesību.
Viņa viltīgi maina
Savu izskatu
Un runas veidu.
Reizēm tev šķiet,
Ka tu vari viņai ticēt
Un pat iemīlēt…
Bet viņa atkal atstāj tevi
Starp tavām drupām
Un iznīcina tavus
Mēģinājumus atjaunot
To, kas bija labs.
Apstājies, apmātā, Sirds! –
Tu lieliski vari iztikt bez viņas!
Un BEZcerība pazūd.
Paliek Cerība,
Kas Ceļu tev parāda
Pie Mīlestības,
Kura jaunu pili tev ceļ
Un nekad neko nesagrauj!
/Aija Štube/
***
***
Rainis šodienai nepiestāv –
Modē ir šlāgeru dzeja.
Šis laikmets ir jāpārstāv
Tiem, kam trūkst sava seja.
/Aija Štube/
***
***
Vai jūs zināt, kas ir Cilvēks?
Šīs pasaules saprāts un valdnieks,
Kurš moka citus un cieš arī pats?
Vai tāda ir jēga, ko paver skats?
*
Šķiet arī mīlēt vairs prot tikai daži –
Ar dvēseles asinīm, no visas sirds,
Kad otram atdod vislabāko,
Kad sirds sirdi silti saviļņo.
*
Redzu vien kaislīgas vētras sekas –
Tukšas un brutālas saistības,
Izvirtības un nodevības,
Bērnu dvēseļu ciešanas.
*
Redzu kā zagļi likumus lemj,
Uz savu tautu ņirdzīgi vemj,
Un cilvēkiem neļauj runāt,
Lai tālāk par slieksni tie netiek.
*
Bet godīgi cilvēki tomēr vēl ir.
Tik valdībā viņiem nav vietas.
Tur cilvēkus vienkārši ignorē,
Sev izdevīgos rāpuļus sponsorē.
*
Modē jaunas sejas ar dvēselēm tukšām.
Bet visam tomēr ir savs laiks.
Jo tikai tie – ar tīru SirdsApziņu
Par īstiem Cilvēkiem ir nosaucami!
/Aija Štube/
***
***
Caur prātu mulsinošām ziņām,
Kuras prātā nebeidzas nekad,
Es tirgus laukuma vidū
Izjutu Tagadnes Mirkli –
Līdz dzelmei dziļu,
Līdz debesīm augstu –
Tagad pēc tā vien alkstu.
/Aija Štube/
***
***

***
Pretī atvērti vārti,
Priekšā slieksnis
Everesta augstumā…
Skatos tālumā,
Ir jāizvēlas – kalnā kāpt
Vai jāmeklē citi vārti
Ar zemākiem sliekšņiem,
Varbūt pavisam bez tiem –
Vārti, kas patīk visiem
Dzīves nesaudzētiem.
Ja doma spētu pacelt kalnā,
Ja griba spētu kalnus gāzt…
Bet paga, paga,
Vai man vienai
Jāgrib un jādomā?
Nezinu, kas atrodams
Aiz augstā kalna tā…
Ja tur esi Tu, es pāri tikšu,
Un tad jau vienalga
Oāze tur vai tuksnesis –
Domas spēks būs pāri pārnesis,
Kur mūžam netiktu,
Jo motivācija esi Tu!
/Aija Štube/
***
***
Mēs aiziesim kā uzvarētāji,
Atstājot aiz sevis
Ziedošus dārzus
Un smaidošus cilvēkus.
Mēs vienmēr būsim uzvarētāji,
Pat ja zaudēt piespiedīs sveša vara.
Jo tikai svešie grib karot un postīt,
Atstājot aiz sevis kritušos,
Izpostītas mājas un ģimenes,
Kurās bērni ar asarām acīs
Pēc maizes un siltuma lūdz.
Mēs aiziesim kā uzvarētāji,
Lai atgrieztos,
Kad cilvēku saprāts
Neprātu uzvarēs.
/Aija Štube/
***