***
Gaismas izredzētie
Esam visi mēs.
Paskaties uz Sauli,
Klausies kamenēs.
Ieskaties kā viļņi
Jūrā līksmojās.
Viss par prieku visiem –
Prieks ir laime mums!
Mīlestība priekā
Dejo pasaule.
/Aija Štube/
***
***
Jūlija dziesma iet uz beigām –
Siltumu saņemt neizdevās.
Rīts nāk ar vārnu un kaiju klaigām –
Kādam tās pabarot aizmirsās.
*
Jūlija iespaidi – baltas rozes,
Pelde vēl siltā Likteņupē.
Daba izvēlas pilnas lozes
Tukšajām laiks nav jātērē.
*
Zinu, ka augustā jūru sveikšu,
Bridīšu smiltīs zeltainajās.
Velāk jau vasarai atvadas teikšu,
Kavēšos atmiņās skaistākajās.
/Aija Štube/
***
***
Dzīve ir skaista
Tad, kad mēs esam,
Tad kad sevī prieku nesam.
Viss tad padodas,
Kā pa diegu iet,
Brīnumainās krāsās
Saule lec un riet.
Luksoforā vienmēr
Zaļā krāsa spīd,
Ritenim ne reizi
Ķēde nenokrīt.
Vārdu sakot prieks,
Kas pats no sevis nāk,
Iedvesmot mēdz drūmos,
Kuriem nesanāk.
Iedvesmoti ejam
Prieku izdalīt,
Katru dienu labu
Kādam izdarīt!
/Aija Štube/
***
***
Viņa atkal atnāca pēc manas dzīvības.
Teicu: Ņem, ja nekā cita nav ko darīt!
Viņa atcerējās kaut ko steidzamu,
Un, pirms aizcirta durvis, nosvepstēja:
“Nu tad parīt!”, un projām bija.
Tā manas brūces lēnām dzija.
Labi, ka viņa nav no attapīgajām.
Parīt būs tāpat.
Vai nebūs..
/Aija Štube/
***
***
Tāds laiks, kad baltais kļūst melns,
Tāds laiks, kad labais ir velns,
Tāds laiks, kad vilina dzelmes,
Tāds laiks, kad piepildās vēlmes.
*
Tas laiks ir mans – es esmu pašā centrā.
Ne rajona, ne pilsētas, bet savas planētas.
Tas laiks ir mans, bet tik pat ļoti tavs.
Mēs katrs atrodamies savā centrā.
*
Laika nav daudz – pasteidzies
Izmainīt to, ko vari.
Mūžība saka: nesteidzies?
Tā melo ilūziju gari.
*
Šis laiks var apstāties un neparasti steigties.
Šis laiks var pēkšņi vispār beigties.
Šis laiks ir tāds, kad muļķītim var veikties,
Un tādēļ nesteidzoties vajag steigties.
/Aija Štube/
***
***
Mēs esam pasakā,
Kur miera nav nekad.
Ir bruņiniekiem jācīnās
Par daiļās dāmas roku.
Kāds izcieš mīlas moku,
Citam jāšaudās ar loku,
Un visi varoņos
Un nevaroņos dalās.
Daži aizmirstības salās
Pārvērsti par akmeņiem.
Vai tas ko neatgādina?
Par mācībām, kas
Skaistus vārdus birdina
Par labajiem un ļaunajiem,
Gaismas,Tumsas gariem,
Un tumšo likteņiem
Kā akmeņiem…
Bet paga, dzīvē
Nenotiek kā pasakā.
Dzīvē attīstība pamatā.
Tā nav taisna taka
Rožu alejā gaišā.
Tā ir arī ērkšķu,
Džungļu taka –
Grūtības, vilšanās, sāpes,
Bet kopuma tās ir
Augšup kāpnes!
/Aija Štube/
***
***
Saltas acis tev šovakar –
Skaidras un saltas.
Vakar tās dedzināja,
Krāsni sirdī iekurt spēja.
Uguns tevī
No skaidrības nenāk.
Izmaiņas tāpat.
Savādi, vai ne?
Vakar karsēji,
Šodien stindzini,
Lēnām, maigi iemidzini,
Lai ir miers un skaidrība,
Bet tu jau zini, kas ir apskaidrība –
Ne jau miegā nāks šī parādība.
/Aija Štube/
***