Nomet seno maldu slogu,
lai to savāc lupatlaši.
Visur lētums,sveši graši
paši prasās savācami.
Tas nav tev – neaiztiec,
viltus gaismu projām triec!
Ja tavs zināšanu akmens
draud par šķērsli ceļā gulties,
novāc nost un tālāk ej –
jautrā nezinīša prātā
viegli šķērsot Brīnumtiltu,
kas uz Aizmūžību ved.
Nomet rituālu seno,
lai to savāc,kam tas der,
Tev tiek dotas jaunas Zīmes,
kam jau rīt būs tulkojums
brīvai domai atslēdzams,
saprotams Dzīvajiem!
_Aija Štube_
Ar tumsu apvilktas sienas,
Telpās klusums no dzelmes,
Lēni drūp krēslainās dienas
Aizkaru samts sargā no svelmes…
Jūsu ierašanās šajā krēslā
Kā ugunsgrēks – elpu rauj ciet!
Kas Jūs šurp ellē sūtījis?
Vai projām jau vēlaties skriet?
Ak,savādais,smieklīgais cilvēk,
Kādēļ bija jāceļ šī panika?
Jūs vienkārši sajaucāt durvis,
Ielu, pilsētu, gadsimtu…
/Aija Štube/
(Impulss šim radās lasot kādu Bulata Okudžavas dzejoli)
Ikviens,kas raksta,reiz būs nāvei lemts,
Bet mūžīgs būs,ko raksta viņa roka!
Ar savu roku raksti tikai to,
Ko redzēt kāro tu,kad augšāmcelsies.
❋❖❋
Nav varas mūžīgas šās zemes dzīvē, –
Kas šodien pirmais,rītu pēdējais!
Sēj savos darbos sēklu svētīgu,
Ja pašam krist būs lemts,šī sēja paliks!
❋❖❋
Cik liels tavs darbs,tik augstu celsies pats;
Kas tiecas augstumos,miegs bēg no tā.
Īsts pērļu zvejnieks droši dzelmē kāpj,
Par pērlēm gūst viņš bagātību,varu!
Kas meklē augstumus ar vieglām pūlēm,
Nīks veltās cerībās līdz pašai nāvei!
❋❖❋
Lai katra diena nes tev jaunu laimi
Un tavi skauģi dēd,to redzēdami!
Un zini:tavas veiksmes nebeigsies,
Kaut naidinieks tev ļaunu viltu vērpj!
Lai mūžam visas tavas lemtas dienas
Mirdz baltas savas gaismas mirdzēšanā,
Bet dienas tiem,kas tavi ienaidnieki,
Lai mūžam melnas tā kā melna nakts!
❋❖❋
Ak,tu,kas skumsti,sirdi mierini!
Nekas nav mūžīgs:visi prieki zūd,
Tu arī bēdas savas aizmirsīsi,
Un atkal gaiši staros debesis!
/no “Tūkstots un viena nakts“/
❋❖❋-❋❖❋-❋❖❋
Kas dzīvē ir būtiskais? Atbildes mainās atkarībā no gadu skaita, dzīves pieredzes, attiecīgā brīža noskaņojuma utt. Man šobrīd iepatikās krievu filozofa Aleksandra Pjatigorska dzīves moto – galvenais,lai ir interesanti! Uninteresanti ir,kad tu nonāc pie domas,līdz kurai nebiji aizdomājies!
rudraija 