Ar tumsu apvilktas sienas,
Telpās klusums no dzelmes,
Lēni drūp krēslainās dienas
Aizkaru samts sargā no svelmes…

   Jūsu ierašanās šajā krēslā
Kā ugunsgrēks – elpu rauj ciet!
Kas Jūs šurp ellē sūtījis?
Vai projām jau vēlaties skriet?

   Ak,savādais,smieklīgais cilvēk,
Kādēļ bija jāceļ šī panika?
Jūs vienkārši sajaucāt durvis,
Ielu, pilsētu, gadsimtu…
/Aija Štube/
(Impulss šim radās lasot kādu Bulata Okudžavas dzejoli)