***
Attīstība prātā, spēkā,
Kontakti ar eņģeļiem
Gaismas mirdzums, ekstāzija,
Pārcilvēka apskaidrība…
*
Augstprātīga līdzjūtība,
Vampīriska aizgādība,
Simtprocentu zināšana
Kādā citi līmenī…
*
Lepnība un nicinājums,
Spoguļi un kristālrežģi,
Košā dailē mirguļo
Sirdis sastingušās…
*
Pārcilvēku sabiedrība,
Perfektums un viszinība…
Zili stikli, zaļi ledi…
Gaismas zārkā letarģijā
Nāves miegā dvēs’le dus.
/Aija Štube/
***
Mūžības ratos
Iejūgta dzīve –
Asinis, uguni
Pakavi šķiļ.
❂
Vieglu roku dzīve kaisa
Liktens dāvaniņas.
Un tai pakaļ bariem lieliem
Valdnieki un vergi skrien.
❂
Kurš ir spējīgs – uzvarētājs,
Tas, kurš nokrīt – necelsies.
Dzīves ceļa smagais paklājs
Asins straumēm pievilcies…
❂
Smieklus slāpē raudāšana,
Dziesmā pārtop agonija,
Pāri visam mirdzot valda
Nemirstīgā vienaldzība.
(Aija Štube)
Ja nezini, kur un kad
Melnā dzīves svītra beigsies
Un likten’s akmens smagumā
Pie zemes nomācoši spiež,
Pacel galvu – iemācies no putniem
Kā tie spārnos ceļas,
Tad, kad ceļa šeit vairs nav.
Kad sirds ir salauzta
Un lauskās spoguļojas
Viss ļaunums,
Kura pasaulē par daudz,
Tad spārnos celies,
Pamet savas lauskas
Un cauri tumsai lauzdamies
Pret sauli audz!
/Aija Štube/
***
Salauzta sirds nudien var atņemt cilvēkam dzīvību, teikts nesen publicētajā pētījumā, norādot, ka smaga personīgā zaudējuma laikā var novājināties cilvēka organisma spējas tikt galā ar dažādām infekcijām, raksta avīze “The Daily Telegraph”.Birmingemas universitātes imunologi noskaidrojuši, ka paaugstināta stresa un nomāktības apstākļos, kurus rada skumjas, var pasliktināties balto šūnu paveida neitrofīlu funkcionēšana. Šīs šūnas atbild par organisma pasargāšanu no infekciju slimībām, piemēram, pneimonijas. Tas gan vairāk esot attiecināms uz gados vecākiem cilvēkiem, kuru organisms vairs nespēj saražot hormonus, kas liegtu attīstīties šādām kaitēm. Tā zinātnieki izskaidro to, ka nereti vecāks cilvēks nomirst tikai dažas nedēļas vai pat dienas pēc tam, kad mūžībā aizgājis mīļotais. /la.lv/
Lapas dzeltenas un lapas tumši sārtas
Šodien peļķēs tā kā burinieki slīd.
Bez skarbām salnām šogad rudens rotaļājas
Un pāri lapu regatei vēl saule spīd.
Cik ilgi zeltīts būsi, rudenīgais laiks,
Vai vispār vērts ir mirkļus iemūžināt?
Es dzīvoju ik dienu, mirkli tverot
Kā pilnību, kā vienīgo, kā dzīvi…
Un kļavu lapu burinieki aizslīd,
Un saule atkal mākoņdūnās krīt,
Un mana sirds tai līdzi lec un notrīs,
Kad mirklis nākamais uz savu deju lūdz…
/Aija Štube/
Šodien ir ārā neejamā diena.
Lai tie, kam jāiet, iet
Dzīves jēgu vai maldus meklēt.
Manas durvis šodien ir ciet.
•.ƸӜƷ•
Šodien ir ārā neejamā diena.
Sēdēšu gultā zem segas.
Skatīšos senas filmas –
Tātad nedarīšu neko!
•.ƸӜƷ•
Šodien ir ārā neejamā diena.
Kad nedarīšana izsmels sevi
Un lietus būs pārstājis līt,
Varbūt es atvēršu durvis
Un teikšu visiem: “Labrīt!”
/Aija Štube/
ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ
Rudens pirmā diena
Pildīta ar gaismu
Un mazliet ar skumjām
Pirmo kļavlapu sārts
Kā ironisks sveiciens
No vasaras,
Kura aizejot
Sadedzina aiz sevis
Visus ziedu tiltus.
/Aija Štube/
ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ•*”˜˜”*•.ƸӜƷ
Skan sena melodija
Man atmiņā tava seja…
Šī ir dāmu deja –
Ejam!
*
Es nedomāju par sekām.
Ļaujos vienreizības mirklim aklam.
Smieklu šautras kā bultas
Ielido sirdī tavā.
*
Mēs krītam atvarā
Nu jau katrs savā
Laika varā
Līdz dzelme mūs
Savienos Mūžībā
Vai šķirs.
/Aija Štube/
Pār pielijušām ziedu pļavām,
Uz taureņu samirkušiem spārniem,
Pie mākoņvolānu svārku maliņas pieķēries
Ar saules stariem paslēpes spēlē jūlijs…
/Aija Shtube/
Jūra dzirkstī kā šampānietis
Jūnija saulei pie kājām…
Tik liela brīvība, ka
Gribās pacelties iedomu spārnos
Un lidot līdzi kaijām…
(Aija Štube)
Kad ieraudzīju šīs spāņu mākslinieka Vincentes Romero Redondo gleznas no cikla Jūra, sievietes, saule – izjutu dejavu – un uz mirkli atrados tur, lai gan nekad neesmu bijusi Spānijā…
rudraija 