Category Archives: Dzeja

by

Strīdi

he_drives_with_by_bergkristalle-d5el41v***

Kādēļ gribi mani vainot?

Vaina vainai pretī skrien.

Kaušanās iet ne pa jokam,

Kamēr kāds jau noguris.

*

Noguris no tukšiem strīdiem,

Izlīgumu gaidi tu.

Daži vispār neprot dzīvot,

Ja to strīdu dienām nav.

*

Strīdos es ar kaimiņieni –

Uzvesties tai pamācot.

Lido katru dienu “trauki”,

Uzdzīve un lamas tur.

*

Strīdos es ar sētnieci –

Kādēļ logi netīri?

Viņa atbild – man nav laika

Alga pārāk niecīga…

*

Strīdi provocē uz karu,

Bet vai kāds to karu grib?

Paklausīgie tā kā lelles

Klausa biorobotiem.

*

Varbut tomēr nestrīdēties –

Izdarīt, ko vari pats.

Gandarījums šāds ir lielāks,

Jo bez strīdiem valda miers.

/Aija Štube/

***

by

Saltums

Saltums

***

Sasalušu gaismu

No tevis saņemu.

Tāpat kā nāves ziņu

Ir jāvar – pieņemu…

Sasalusī gaisma

Sirdi nesilda.

Ko gan lai tā silda –

Esi tālumā…

It kā esam kopā,

It kā atsevišķi,

Salts vējš man matus plosa,

Salta gaisma – dvēseli.

/Aija Štube/

***

by

Deja uz pasaules jumta

1381594_467135213393522_2028281078_n

***

Kad mēs dejojam uz pasaules jumta,

Lūdzu, mūs netraucē – vari tikt nostumta,

Ar visām sekām un globālo krīžu cenām.

Tāpēc ļauj mums dejot un priecāties lēnām.

*

Kamēr mums nav ko dalīt – viss rit ideāli

Tātad beidziet dalīt to mantu.Vai tas tik nereāli?

Mēs esam savādāki – svešiem neizprotami

Divatā vai starp tādiem pašiem sastopami.

/Aija Štube/

***

by

Haoss un Harmonija

529538_554974624520790_847098221_n

***

Kā vēlos tevi redzēt

Ik dienu, ik stundu, ik brīdi,

Bet nekad nevaru paredzēt,

Kad tas būs iespējams…

Mēs kaislīgi mīlam vārdos,

Un, es ceru, ka dzīvē – tāpat.

Es atveru vārtus Haosam,

Un pēkšņi viss sakārtojas

Harmoniski un pats no sevis.

Laikam pareizi izdarīju –

Ienest Harmoniju Haosā,

Kurš tūlīt mainīties sāk.

Reizēm tā gadās.

Kurš par Haosa būtnēm gādās?

Tumsu pārvērst Gaismā – tāds uzdevums.

Viltus gaismu, iedomību – iemest Haosā.

Neuztraucies, tev arī pietiks.

Un tā – kur vien ejam,

Haoss pārtop Harmonijā.

/Aija Štube/

***

by

Vārti

10868172_696494617134379_6125810555031594093_n

***

Kā atvērt tos vārtus,

Kuri vienmēr ir slēgti?

Nāk gudrie un cenšas

Uzminēt atslēgas kodu,

Nāk spēcīgie,

lai uzlauztu atslēgu,

Ticīgie klauvēt nāk…

Rezultāta nav.

Jo tikai Mīlestība

Atver vārtus,

Kuri vienmēr ir slēgti.

/Aija Štube/

***

by

Mīlu un vēlos

skani (2)

***

Mīlu. Vēlos un Punkts!

Tāpat kā to vēlies tu.

Bet pagaidām mums tas liegts –

To sen jau sapratu.

*

Rudens rozes, koki – ugunskuri.

Tikai pacieties, tikai izturi,

Kamēr manī rētas vēl dzīst,

Pa promenādi jāpaklīst.

*

Mīlu, vēlos un daudzpunkts,

Kamēr nav aizbraucis jumts.

Es gaidīšu, ceru – tu arī

Tā, it kā tas notiktu rīt.

/Aija Štube/

***

by

Rudens glezna

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Zelts zem kājām, zelts no debesīm krīt,

Kastanis man trāpa netiešā tēmējumā.

Es tos lieku kabatās un pārņemu spēku, kas tajos.

Tā vismaz es jūtu, bet nejūtos vainīga.

Ap mani ir rudens skaistākā glezna un es – tajā.

Dabas bērni vārtās lapās un rotaļājas ar tām.

Man – skaisti skati fotogrāfijās, bez pašas tajās.

Vismaz tas ir par brīvu, ja iekšēji esi tu brīvs.

Un peļķes, kurās gribās iekāpt tāpat vien.

Un katram ir iespēja ņerkstēt par dubļiem,

Vai dejot kļavlapu valsi.Es – ar pēdējiem.

/Aija Štube/

***

by

Kādā rudens dienā

10336647_498966853569922_1203031947594792335_n

***

Kādā vētrainā rudens dienā,

Kad debesis ar zemi kopā iet,

Tu sapratīsi, ka mums jāsaplūst vienā,

Lai vēja auru lapkritī var diet.

*

Visas durvis un logi būs ciet,

Kad mums lapas apkārt vīsies,

Tad no sirds mēs varēsim smiet,

Jo sirdis mums bez vārdiem sapratīsies.

*

Kādā skaistā rudens dienā,

Pēc mūsu dejas, kas saule jau riet,

Visas debesis būs krāsā vienā

Visi dzirdēs, kā sirdis mums dzied.

*

Nejaušs gājējs ar smaidu mūs cienās

Diena šāda – ne pēdējā, ne pirmā,

Mēs gaidīsim, kad sirdspuksti nomierinās

Un pārvēršas sinhronā ritmā.

/Aija Štube/

***