Pēdējā SMS

Pēdējā SMS

***

No kapa atsūtīšu glīti noformētu pēdējo sms:

Paldies par to, ko atstājāt bez atbildes!

No kuģa grimstoša bēg visas veiklās žurkas,

Pa ceļam apgāzdamas savārīto ķezu burkas…

Ir žurkas viltīgas uz veiklas skrējējas pār līķiem,

Kas nesen skaitījās pie viņu radiniekiem…

Tāds likums tikai dzīvniekiem, jo cilvēkiem ir Dievs,

Kas sirdsapziņas balsī runāt mēdz, ja sirds vēl dzīva.

Bet vēroju – ne sirds, ne dvēsele, vien instinktdaba brīva,

Pār ļaužu motivācijām un izdarībām valda.

Tu salūzi un saslimi, mans draudziņ bijušais?

Pats vainīgs, netērē vairs manu laiku – tu to kavē,

Bet man vēl Kanāriju salās jābūt pievakarē!

Mans jautājums vienkāršs, bet atbildams laikam ne visiem

Ar augstāko izglītību, grādiem, diplomiem bruņotiem:

Kā cilvēks no dzīvnieka atšķiras jūsuprāt,

Ja instinkts ir pirmais, kas motivē palikt vai bēgt?

Ir laiks šo domāšanas veidu likvidēt vai slēgt?

No kapa varbūt atsūtīšu glītu sms:

Paldies par to, ka atstājāt bez atbildes!

/Aija Štube/

***

Kafijas pauze

Kafijas pauze2

***

Dzīve iet pa pakāpieniem,

Melniem, baltiem klaviertaustiņiem.

Muzikālas skaņas lidojums no tiem

Aizved pasaulē pie krāsām un pie ziediem.

*

Kad nogurdina klejojumi toņos, pustoņos,

Gaismas, tumsas, krāsu labirintos,

Silts aromāts sauc istabā, kur iespīd saule,

Kāds saka man – klāt melnās kafijas pauze!

/Aija Štube/

***

21

87750983

***

Man reizēm daži jautāt mēdz – cik tev ir gadi?

Es atbildu – 21 – vai redzams nav, ka visi tie ir mani?

Uz pieres uzrakstīts ikvienam esot viss,

Ko šajā dzīvē un tai cauri cilvēks iznesis.

Bet laiks tik īss un pieredzes tik daudz –

Man saka – iespējams nav laiku apmānīt.

Tad pasmaidu un atbildu ar jautājumu pati

Vai paspējat jūs dzīvē visu iepazīt,

Kaut gadu skaits jau sen ir pāri pusei

Tam skaitlim, kurš par pusmūžu tiek saukts?

Vai sen jau daudz kas nozīmīgāks netiek jaukts:

Cik gadu pasaulei? Un daži atbild – kalendārā skaties!

Un man vairs nav ko teikt – to laiku neatceros, jā – paties!

Ar kādām tiesībām man jūsu ticību būs graut?

Ja tāda pārliecība, tad par to mēdz daži šaut…

Šis gadsimts divdesmit un pirmais atnesīs mums to,

Kam ticēsim, ko domās pieminēsim, ceru – labāko!

/Aija Štube/

***

2015

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Priecīgu prātu Jaunā gadā!

Laime nav varā, slavā un naudā –

Par šādiem niekiem ikdienā pļāpāt.

Laime ir savu gaismiņu dāvāt,

2015 labus darbus gādāt!

/Aija Štube/

***

Pastāsti

Pastāsti

***

Eņģeli baltais

Pastāsti man,

Kā tavi sniega

Zvārguļi skan?

Vai aiz mākoņiem

Saule vēl spīd?

Vai tavi radi

Tur ceļas vai krīt?

Vai tu cilvēkiem

Cerību dod,

Kad tie uz Zemes

Mieru neatrod?

Eņģeli baltais,

Pastāsti man,

Un maniem draugiem

Arīdzan.


/Aija Štube/

***

Pasaulē

10390486_1487922388106473_7232308640624405285_n

***

Pasaulē apjukums valda –

Katrs dzīvo, kā var.

Ir ilūzija tik salda,

Kas cilvēku dvēseles skar.

*

Un cilvēki notic it visam,

Kas labākus laikus sola,

Guļ tālāk uz pēļu cisām,

Ir internets viņu skola.

*

Lūk, vāvuļo “pravieši”, “guru”:

Ir atvērti kārtējie Vārti!

Uzvelciet sirdī sev buru,

Lai garām iet tumsas dārdi.”

*

Bet gaismas saucēji paši

Ar naidu pret “tumšajiem” iet,

Un atvērtie Vārti aši

Tiem pašiem tādēļ ir ciet.

*

Pasaulē apjukums valda,

Vēl ticēt cilvēce vēlās,

Ka ne jau vara un nauda,

Bet uzvar Idejas cēlās.

*

Un sava taisnība ir

Katram, kas sirdsbalsij notic,

Kaut dzīvē vēl neatšķir,

Kas paša, ko iedvesis cits.

*

Tāpēc vēl kādu laiku

Aklums” būs pieprasīts.

Lai ērtāk nolaistu tvaiku,

Šis likums ir nerakstīts.

*

Vien Atmostoties tu redzi –

Pats cilvēks ir Vārti uz To.

Un liesma, ko citos dedzi,

Atver Sirdsgaidīto!

/Aija Štube/

***

Sāpes

sāpes.s

***

Ir jau labi, ir jau labi,

Kamēr cilvēks sevi jūt,

Kamēr sāpes nesaskalda:

Kas tu esi, un kas jūt.

Pāri gribai sāpes valda –

Dzīvē “Nebūt” pārspēj “Būt”,

Un lai turētos pie malda,

Nākas miera zāles gūt…

Atkarība!? Netikumi?! –

Saka tie, kas neizjūt

Pat ne simto mikrodaļu

Sāpju, kuras liek man kļūt

Par to izmisuma pilno,

Kurai “Nebūt” nokauj “Būt”.

/Aija Štube/

***

(Bilde no manas iemīļotās filmas Melancholia, kas ir ir 2011. gada zinātniskās fantastikas psiholoģiska drāma, ko režisējis dāņu režisors Larss fon Trīrs. Dzejolis arī nav no šī gada…)