Category Archives: Dzeja

by

Informācijas karš

Informācijas karš

***

Ar svešiem ieročiem

Uz šķietamu uzvaru…

Priekš savējiem?

Pret svešajiem?

Vai skaidri jau zināt,

Kas ir jūsu “svešie”,

Uz kuriem jūs piekristu šaut?

Varbūt tie radinieki,

Kuru smadzenes

Izskaloja sveša informācija.

Un kā ar to skalošanu jums?

Salika vietā, ko gribēja –

Arī to, lai jūs histēriski

Viens uz otru rietu,

Svešiem līderiem pakaļ skrietu,

Svēti ticētu, ka domājat

Un izlemjat pats.

Šaubīgos aģitējat.

Ar putām uz lūpām

Mēģināt pārkliegt citas

Informācijas retranslatorus.

Jūs paši sen esat pārvērsti

Staigājošos retranslatoros –

Zombijos bez dvēselēm,

Jo Cilvēki uz cilvēkiem nešauj

Pēc kārtējās informācijas devas

Uzņemšanas, bez domāšanas,

Apziņas, saprāta pieslēgšanas.

Cilvēki aizstāv savu tuvāko dzīvību

Un tiesības katram dzīvam būt!

Cik viegli šai laikā apmaldīties,

Ja sirdī tukšums, nav tur kas jūt,

Viegli par svešiem atkritumiem kļūt.

Bet Mērķi ir dziļāki –

Izdzīvos tikai Cilvēki!

/Aija Štube/

***

by

Dzīve nav rožu lauks

Dzīve nav rožu lauks

***

Dzīve nav rožu lauks –

Par to bija zināms jau sen,

Bet tīšām staigāt pa akmeņiem –

Vai tad kāds kādu dzen?

*

Dzīve nav rožu lauks,

Bet varbūt tā ir tāds trauks,

Kur piedzīvotais krājas,

Kamēr esi uz Zemes-mājās?

*

Dzīve nav rožu lauks-

Tur nevar iekrist un debesīs lūkoties.

Ērkšķi sadzels un sāpīgi durs –

Rozes prot aizstāvēties!

*

Dzīve nav rožu lauks,

Bet katrā no mums ir pa rozei.

Cik ilgi tā ziedēs, vai plauks –

Nav vieta te likteņa lozei.

*

Lai dzīve ir rožu lauks,

Lai dzīve ir zaļa pļava!

Un nekad lai nav kara lauks,

Un diktatoriem nav vara!

/Aija Štube/

***

by

Ar siltumu sirdī

Ar siltumu sirdī

***

Steigā plaucētas tulpes

Uz kātiem, kas ļodzās un lūst.

Un daudzas vēl kāras pēc tādām –

Smaida un asarās plūs.

*

Bālā romantika, senlaiku nostalģija –

Tāpat kā visa sistēma – parodija.

Mazasinīga un bāla kā tie, kurus spiež ar varu

Izpildīt biznesa plānu – metru vai divus garu.

*

Man prieks par ziediem ar siltumu sirdī sniegtiem –

Ar kātiem, bez kātiem, lūzušiem, saburzītiem –

Pie sirds spiestiem, kuros vēl jūtams pat pulss

Un asins lāse no rozes ērkšķa, kas nejauši ievaino mūs…

*

Šādos ziedos ir Spēks.

Mīlestības Vara.

Un kā dažiem zināms –

Tā brīnumus dara!

/Aija Štube/

***

by

Atceļiet!

Atceļiet

***

Atceļiet sāpju likumu!

Uz Zemes atceliet!

Nevienam ar to nav līdzēts,

Ja līdzās vienmēr kāds cieš!

*

Zūd prieka dzirkstelītes

Kādreiz tik spožajās acīs,

Un neviens vairs nepasacīs,

Ka esi mīļa un daiļa.

*

Jo sāpes cērt kā ar zobenu,

Sāpes griež kā ar nazi,

Un šādu stāvokli nesaprotošie

Vēl arī smaidīt liek…

*

Bez sekām tas nepaliek –

Tiek atņemts dvēseles spēks –

Būt patiesai, neliekuļot

Un tādai kā esi, tālāk soļot.

*

Bet cilvēki, kuriem ir labi,

Gaida, lai labi ir tev.

Un ja tas tā nav

Un tu netēlo –

Neviens tevi nežēlo!

*

Visi sen jau ir projām,

Pat ja reizēm jautā:

“Kā tad tev iet?”

Patiesa atbilde gaidīta netiek –

Durvis sen jau ir ciet!

/Aija Štube/

***

by

Vai nav vienalga?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Paldies tev par to, ka esi,

Ka deviņas rozītes nesi

Un ļāvi man justies kā bērnam

Smaidošam un brīvam.

Varbūt tā būtu jājūtas

Ikvienam cilvēkam?

*

Un kas tad to liedz?

*

Sabiedrības modeļi

Reizēm ir liekuļi,

Dzīves “normālās” normas

Ir maskās stingušas formas.

Pat tie, kas saka, ka

Ārējos standartus neakceptē,

Parasti dara to kādas idejas ietekmē.

*

Bet vai nav vienalga tas viss,

Ja man esi tu, tev – es?

/Aija Štube/

***

by

Nestāvi priekšā

Nestāvi priekšā!

***

Nestāvi priekšā manai aizai!

Redzu, ne tilta, ne virves tur nav.

Domās jau esmu pāri šai plaisai –

Ar to arī pietika – saprast, ka nav

Cilvēku sacelto šķēršļu.

Es neredzu tos, jo eju pa savu –

Neviena vēl neietu pļavu,

Un nevelku līdzi sev lieku kravu

Ar sakrātām viedo zināšanām.

Visam savs laiks – nu ir laiks visu atstāt,

Lai brīvs ir saprāts, domas un sirds.

Un skat’ Tavu brīnumu – brīvi ejot,

Saule daudz spožāk un siltāk man mirdz!

/Aija Štube/

***

by

Šim stāstam nav nobeiguma

Šim stāstam nav nobeigums

***

Tavi mīļie vārdi

Sirdij atsalt liek.

Pati brīnos, ka tādi

Man milzu daudzumā tiek.

*

Rožu kalnus tu dāvā

Un vēl visu ko, kas man dārgs.

Jūtos kā melodrāmā

Tik košā un kaislīgā.

*

Kas mēs viens otram esam?

Draugi vai vēl kaut kas?

Tā ejot, mēs satiekam daudzus,

Bet retais kļūst savējais.

*

Tu savējs pēc dvēselē lemtā

Kas esmu tev – izdomā pats.

Kā Vinnijam Pūkam medus,

Kā ezītim zvaigžņu nakts,

*

Kā baltajam zirgam migla,

Kā vēja sunim pats vējš,

Kā kādam iespēja līdzēt,

Vienkārši tā – par neko.

*

Un veltīgi, svešais, to dzēs –

Šim stāstam nav nobeiguma

Kamēr dzīvojam mēs.

/Aija Štube/

***

by

Nākotnes tik dažādās…

10417807_825673630802793_270284674572576449_n

***

Viesulis dvēseles dzīlēs

Virspusē nav pamanāms.

Parasti notiekot otrādi –

Man viss ir savādāk.

*

Sirdsbākā gaismiņa mirgo:

Reizēm izdziest, tad spīd.

Vikingu kuģi tur siro,

Rēgu burinieks vīd.

*

Starp Būt un Nebūt Zemi

Es eju, bet satraukums lieks,

Jo sen jau šķērsoti kalni,

To varenums – pasaules nieks.

*

Par vienu nebeidzu jūsmot,

Tas puķu bērniem tāds nieks –

Sirds uguntiņa liek mirdzēt

Kā laimīgās bērnības prieks.

*

Tur uguntiņai liek mirdzēt

Ik katra smaids, kas to nes.

Un šādi spēju es redzēt

Cilvēku nākotnes.

*

Nav naids, nav kari un strīdi

Par naudu un varu ikbrīd.

Cilvēki citādu dzīvi

Dzīvo, vēl citiem -”Labrīt!”

*

Cik daudzi viņiem sekos

Un ignorēs svešos, kas liedz

Redzēt, kā diplomātiskos trikos

Par tautu tie zirdziski zviedz.

*

Puķu un dziesmu laikus

Uz laiku ir jāatliek,

Kad prātos pūš maldu tvaikus

Un vērtības kropļotas tiek.

*

Šai jaunā krēslas pasaulē

Vērtības savādāk sauc –

Izvārties studijas pagaldē

Tad mikrofonā kauc.

*

Uz kājām ja neturies,

Pie mikrofona balsties,

Par nodzerto balsi nestreso –

Fonogrammas to aizstās.

*

Par visu, kas iznīcināts,

Par visu, kas sagrozīts,

Par visu šo Noziegumu

Drīz atbildēs Parazīts!

/Aija Štube/

***

by

Sarkanā

Sarkanā..

***

Es ieslēdzu gaismu,

Un notiek apbrīnojamais –

Sarkanā krāsa parāda pati sevi,

Neizstarojot no sevis gaismu.

Gaismas avotu neviens pat neievēro.

Ievēro atstarojošo sarkano.

Kāds večuks sāk greizi dziedāt vecu popdziesmu:

“Nāc par puķi, nāc par puķi vakarā, koši sarkanā…”

Cits nervozi zveļ viņam

Pa skaņu izdalošo orgānu,

Un atskan kliegšana

Kopā ar lamāšanos.

“Varbūt nevajadzēja tik rupji?”

Mēģināja iebilst sanitārs.

Bet puķes tur tiešām nemaz nebija.

“Sarkanā krāsa uzbudina,

Aktivizē seksualitāti un agresiju”,

Testa lapā bezkaislīgi ieraksta psihologs.

/Aija Štube/

***