***
Tik mierīgi, kā svece deg
Pasaule virzās uz apSkaidrību
Ar tava miera palīdzību.
/Aija Štube/
***
***
“Es nepieminu ļaunu.
Kāpēc vairot sāpes?
Lai vairojas labāk prieks.”
Tā pateikt ir viegli,
Kad no pasaules
Netiek vairs gaidīts nekas.
Sāpes visiem kausiem pāri sen lijušas,
Asiņainās rētas pusapdzijušas.
Neskaries klāt! Nevēlos pieminēt!
Tikai aizmirstība var dziedināt.
Cīņai par taisnību
Vairāk nav spēka,
Un no katra saules lēkta
Tiek gaidīts vienīgi miers.
Jo visi, ko mīlēji – nodeva, pameta,
Pamesto svešie nesaudzēja.
Vispārējā vienaldzībā pāri tika sēta
Salta, balta, sidrabota salnas aplikācija.
Tāds nomocīts baltais kaķītis,
Sociāli apkopts un nomazgāts bomzītis.
Nav viņā vairs dzīvot prieks,
Acis pārgurums ver ciet.
Baltā meditācijā ir miegs un miers
mur, murr, murrr.
Ļaunums pats savu atmaksas uguni kur,
Kamēr dažiem šīs pasaules smagums jānotur.
/Aija Štube/
***
(Subjektīvi par tēmu K.Skalbe “Kaķīša dzirnavas”.)
***
Advents vai Advente?
Jautā dvēselīte –
Apjukusi, nogurusi,
Maldoties maldinājusi…
*
Vai tas tik svarīgi?
Viss noris garīgi –
Saulgriežu siržu
Gaidīšanas laikā…
*
Nav man vainaga
Nav man četru sveču,
Nav vēl daudzu citu
Ekskluzīvu preču…
*
Drīz jau modīsies
Saulgriežu Sirds.
Šodien baltas sveces
Liesmiņa mirdz!
/Aija Štube/
***
***
Esiet, kas esiet,
Kļūstiet par tiem,
Kas vēl neesiet.
Kļūstiet par mērķi,
Ko sevī nesiet.
Ja nenesiet –
Atrodiet – ejiet!
*
Tikai ejot jūs dzīvojiet,
Tāpēc ejiet, ne reflektējiet
Un nevis uz citu nospraustu mērķi,
Bet savu – kaut vai caur ķēķi!
*
Nealkstiet naudu un slavu.
Pareizā ceļā tie pielips
Gribot vai negribot.
Mācieties lidot tam pāri
Ar zinātkāri!
*
Ne svešus sprediķus klausīt,
Ne dīvānā kaķi glaudīt –
Mērķis nav baudīt!
Mērķis ir radīt un būt,
Par īstu Cilvēku kļūt!
/Aija Štube/
***
***
Kad visam pateikts lielais NĒ,
Nemeklē atbalstu pasaulē!
Kad prāts un emocijas virspusē tusē –
Brīdi apstājies – paklusē.
Jūti – tevī ir lielais Tas,
Kas pārdzīvo visas katastrofas.
Nemeklē vadoni ārpusē!
Viņš ir tevī – sirdsApziņas pusē.
Viņš neklusē – brīvi pulsē.
Viss notiek tavā dvēselē!
/Aija Štube/
***
***
Svētkus cilvēks rada pats,
Svētku sajūtu sevī jūtot.
Ja tādas nav, palīdzēs prāts,
Izklaidēs, salūtos jūsmot.
*
Maizi un izpriecas – visos laikmetos
Cilvēki pieprasa, meklē un tirgo.
Pilsētu svētkos valstī un ciematos,
Galvenais jautrības krāsas lai mirgo!
*
Svētkos uzspiestos tīk man būt vienatnē,
Jau kādu laiku šai trakajā pasaulē.
Tauta lai līksmo, kā katrs to prot,
Man īsti nepatīk liekuļot.
/Aija Štube/
***
***
Piesargies runāt par svēto, kas tevī, ar svešiem.
Noķers tevi smalkos tīklos tie – bez viltus kā baloži,
Vainas apziņu iemācīs tie, kas bez grēka,
Un mīlestības vārdā uzliks uz sārta…
*
Šai pilsētā ērti ir eiropas standarta dārzeņi,
Kuri nedomā, bet reflektē tā, kā to liek
Tie, kas pie varas vienā vai otrā pusē.
Nestrīdies. Labāk klusē.
*
Un piesargies runāt par svēto,
Ar Sirdi ieraudzīto, izjusto
Un iemīlēto.
/Aija Štube/
***
***
Kurš te ies baidīties un ar ķirbjiem svaidīties?
Konfektes un saldumus svešiem diedelēt?
Kam jums tādi helovīni – svešu zemju klaidonīši?
Pašiem mums ķekatās ir gan nāve, mironīši,
Stārķi, lāči, siena gubas un visādi kustonīši.
Spokoties, jokoties, maskās tērpties,
Citiem no man’jakiem krūmos slēpties…
Laiks šis ir tādiem visai labvēlīgs,
Tādēļ neesi pārāk lētticīgs.
/Aija Štube/
***
P.S. Visam šim jampadracim milzu negatīvu nozīmi piešķirošie, paši neredz to, ka ir pirmie “vīrusu saķērušie”, kas jau tagad “mošķu” agresijas varā nonākuši plosās pa i-netu. Nu, tie, kuri tā dara. Uztveriet to visu ar smaidu, ja drīkst ko ieteikt.:)
***
Tā nāca lēnām. Kopā ar to gaisma sāka pamazām zust. Kad tā “rāpoja” pa ielām un manu palodzi, tumsa bija pārņēmusi jau visu apkārtni. Tā bija vienkārši migla 31.oktobra vakarā. 🙂
/A.Š./
***