***
Dzīvotprieks
Zeltītās Saulgriežu šūpolēs
Lidinās
Starp debesīm un zemi.
Atlaist rokas
Un kā putnam
Aizlidot –
Visu lieko
Aiz sevis
Atstājot.
/Aija Štube/
***
***
Astrologi saka – diena būšot traka –
Saule aptumsīs un tam līdzi nāks
Planētu salikums tāds, kāds esot pirms kara…
Neticīgie skatīsies uz to caur melnu stiklu –
Fotografēs, pajūsmos, neredzot tur sliktu.
Kurš gan mūsu dienās vairs tādiem māņiem tic –
Tas gan redzams žurnālos – katrā jaunā cits
Ekstrasenss un dziednieks, vārdotājs un burvis
Aicina un vilina, un plaši atver durvis
Ikvienam, kam ir problēmas,
Bet kuram tādu nav?
Tiek piedāvāti brīnumi pēc maka biezumiem,
Un sacerēti stāstiņi par lāstu dziļumiem.
Bet aptumsums ir astronomu ziņā –
Kas pētīs, cerams, nepazudīs viņā…:)
/Aija Štube/
***
(Runa iet par Saules aptumsumu 20.martā, neilgi pirms Pavasara saulgriežiem)
***
Daži mūzikas ritmi, filmas beigu titri
Un es dodos caur vannu uz Miega fabriku.
Cerams, ka strādāt tur neliks,
Bet atpūsdies pilnībā ļaus,
Dūnu mīkstā pēlī kļaus,
Un nelaikā kāds neuzbļaus.
Tavas rokas mani ja skaus,
Tad tas traucēklis nebūs.
Savienība pilnības sapnis kļūs.
Vien pieraksties laicīgi tajā,
Citādi nelaistie var neielaist.
Runā, ka tie, kas izredzēti,
Tur tikai ir redzēti…
/Aija Štube/
***
***
Nevienu dzīvu sniegpulksteni
Redzējusi neesmu šogad.
Visas tikai skaistās bildēs datorā.
Un zinu – viņas tādas ir.
Nevienu politisku ziņu dzirdējusi
Neesmu es klātienē.
Visas – pretrunīgos ziņu portālos, TV un radio.
Tāpēc es par sniegpulkstenēm balsoju
Tās īstas, patiesas un vienmēr uzticamas.
Pat dzīvē neredzot,
Zinu, kā zied un izskatās viņas –
Priekš tā man nevajag ziņas!
/Aija Štube/
***
***
Ja liktens visu dzīves vada,
Tad kur šeit brīvā griba dzīvi rada?
Tu izvēlies un ej pa ceļu citu,
Bet rezultātā galapunkts tas pats.
*
Un rodas jautājums – vai vadāmi ar pulti,
Vai zemapziņas kods liek savos labirintos klīst?
Un visas jogas, treniņi un semināri
Apstiprina to, kas lasāms grāmatās:
*
Kā savā pasaulē gūt mieru?
Mierā – prieku, laimi, līdzsvaru?
Bet cik šis ieguvums ir īsts?
Vai apakšā jau nesmej ilūzija?
*
Un ja tev pēkšņi mainās apkārtējā vide –
Ne eņģeļi, bet dēmonpagrīde?
Pie sevis velk un vilina un gaida,
Kad pietrūks pacietības smaidīt nelaimē.
*
Un nāk vēl kāds, kas iespiež labo dziļi
Tai elles nostūrī, kas viņam pazīstams.
Tad sveiki, gaišie garīgie un tie, kas viņiem tic,
Tev kāpnes neiedos, lai izrāpies no celles.
*
Bet uzradīsies glābēji, kas pārzin elles baismas.
Tie zinot īsto taciņu no tās, bet viņu pavadībā.
Jo visas citas – māņi, ilūzijas, grēks,
Bet viņu “dievs” un skaidrojums ir patiesība…
*
Ja liktens visu vada šā vai tā?
Kur brīvai gribai atstāta ir vieta?
Jo atnāk Notikums un pasmejas par visu,
Viņš atņem brīvību un spēlējas ar to.
*
Dod mācības: tu sevi sakārto,
Un maini režīmu un ēdienkarti arī,
Bet nemainās nekas tik nozīmīgi tieši,
Lai varētu tam noticēt pavisam cieši.
*
Ir brīva griba cilvēkā un viņš to vada,
Un nevis datorspēlē “dievi” avatārus rada.
Kas izlemt spēj tik šauros rāmīšos
Datorprogrammas ciešos ietvaros.
*
Bet varbūt sūtīt fatālismu zemi ēst
Un sākt ar nagiem kaut vai zemi plēst?
Pa īstam, tā no sirds, bez pamācībām.
Un skaties – uzduries tu jaunām patiesībam!
*
Brīvā griba – brīvi darboties
Ik brīdi, lai vai kur tu esi.
Kaut ārpusē ir ilūziju pilis, eņģeļi vai elle
Atslēga ir apzināta atbildība arī tur.
/Aija Štube/
***
***
Iesmel zelta saules lāsi
Debess zilā karotē.
Vēro atgriešanās kāsi –
Gājputni jau Dzimtenē.
*
Narcises un hiacintes
Reibina ar smaržu,
Dzīvību sveic sniegpulkstenes.
Visu šo kā krāsu rotu
Es pie sirds jau spraužu!
*
Pavasaris, pavasaris!
Kas var gribēt sniegu?
Ledus bluķis izkusis
Dzīvībai par prieku!
*
Mani sveic no visām pusēm
Virtuālām puķītēm.
Tas ir labi, grūti būtu
Salikt tās pa vāzītēm!
*
Saule tumsu apēdusi.
Vai nav gandarīta?
Visas skumjas kausējusi –
Daudz jau padarīta!
*
Tomēr priekšā tumsas vāli
Piedraud uzsākt karu.
Sauciet palīgos ik Brāli,
Padzīt svešo baru!
*
Ejiet saulē – Saulcerītes,
Ejiet – Zemes dēli!
Mums vēl uz šīs pasaulītes
Sirdis pukst un kvēli!
/Aija Štube/
***