***
Aizlauztiem spārniem
Eņģeļi lidot mēģina.
Salauztām sirdīm
Cilvēki dzīvo
Un ilgojas pēc spārniem,
Lai aizlidotu tur,
Kur nesāpina nekas.
Eņģeļiem spārni
Pa zemi velkas,
Uzsūcot šīs zemes dubļus,
Kļūst netīri un smagi.
Un neviens vairs viņus
Nenosauc par eņģeļiem…
Cilvēki un eņģeļi
Ilgojas pēc rītdienas gaismas.
Nekas nenāk tāpat “no gaisa” –
Debesīs ir radusies plaisa…
/Aija Štube/
***
Notis šiem vārdiem:


Smuki! 🙂